Uz antidempinga politiku Ķīna atbild ar dzēlienu eiropiešiem simboliskā industrijā.
Norietošajai Eiropai jāsaprot, ka tā vairs nevar cildināt sevi pāri pār citām pasaules valstīm ‒ tā pēc Eiropas Komisijas lēmuma Ķīnas izcelsmes saules kolektoriem, šūnām un moduļiem piemērot pagaidu ievedmuitu raksta Ķīnas valdības rupors People’s Daily. «Laiki mainās, un lielvaras ceļas un krīt. Tomēr tas nav mainījis dziļi iesakņojušos, augstprātīgo attieksmi dažos eiropiešos,» polemizē laikraksts.
Ievedmuitas piemērošana Ķīnas saules paneļiem un tehnoloģijām notiks pakāpeniski – līdz 6. augustam uzrēķins būs 11,8%, bet pēc tam – 47,6%. EK pirmajiem mēnešiem ir piemērojusi zemāku likmi, nākot pretī Vācijas un vairāku citu dalībvalstu un organizāciju iebildumiem pret sankcijām vispār.
Ķīna no savas puses ir ierosinājusi izmeklēšanu, vai nevajadzētu piemērot paaugstinātu ievedmuitu Eiropas vīniem, jo, kā zināms, ES lauksaimniecība tiek pamatīgi subsidēta.
Ķīnas ambīcijām starptautiskajā arēnā pieaugot, neizbēgama ir arī tādu lēmumu pieņemšana, kas politiski un psiholoģiski padarītu Ķīnu par galveno spēlētāju starptautiskās sabiedrības acīs, DB komentē Latvijas un Ķīnas Biznesa padomes pārstāve Una Aleksandra Bērziņa.
Tāpēc arī atbildes reakcija uz antidempinga nodokļa ieviešanu no ES puses Ķīnā bija sagaidāma. Tomēr Ķīna pagaidām «vēl nevar atļauties pārtērēt savu autoritātes kredītu», norāda eksperte, tāpēc ir maz ticams, ka Ķīnas puse eskalēs antidempinga pretrunas līdz nopietna apdraudējuma līmenim.