Tapusi Eiropas tērauda rūpniecības glābšanas stratēģija; Latvijā rāda ar pirkstu uz Liepājas metalurgaakcionāriem.
Eiropas Komisijas plāns paredz legālus instrumentus Eiropā ražotā tērauda pieprasījuma veicināšanai iekšējā tirgū, kā arī atvieglot Eiropas tērauda piekļuvi trešo valstu tirgiem. Tāpat EK apņēmusies samazināt nozares izmaksas, tostarp ES regulējumu radītās izmaksas.
«Tas ir nozares ilgi gaidīts politisks lēmums un tērauda ražotājiem neapšaubāmi laba ziņa. Tomēr tas ir tikai pirmais solis, stratēģija. Mēs gribam pēc iespējas ātrāk iepazīties ar pasākumu plānu,» norāda akciju sabiedrības Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.
Ekonomikas ministrija (EM) gan komentē, ka LM problēmu pamatā ir tieši uzņēmuma vadības un akcionāru līdz šim pieņemtie biznesa lēmumi un īstenotā uzņēmuma pārvaldība, tāpēc nekādas ES «brīnumzāles» vien nelīdzēs.
«Izeja no kritiskās situācijas, kādā šobrīd atrodas LM, ir meklējama tieši starp LM akcionāriem, kam jāspēj nodrošināt profesionāla uzņēmuma pārvaldība un sadarbība ar kreditoriem, kā arī partneriem un potenciālajiem investoriem, lai īstenotu saskaņotu uzņēmuma restrukturizācijas procesu,» jautāts, kā EK plāns ietekmēs dīkstāvē esošo rūpnīcu Liepājas metalurgs, norāda Ekonomikas ministrijas pārstāve Daiga Grūbe.
EK piedāvātais plāns aktualizē vairākus Latvijai svarīgus jautājumus, uz kuriem jau plāna izstrādes procesā arī Latvijas valdība tika vērsusi EK uzmanību, piemēram, dialogs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par energoresursu izmaksām un pasākumiem, lai tās samazinātu, tirdzniecības barjeru samazināšana ar trešajām pasaules valstīm, inovāciju attīstība nozarē, atzīst ekonomikas ministrija. Taču plāns šobrīd neparedz restrukturizācijas vai reģionālā atbalsta pasākumu sniegšanas iespējas metalurģijas uzņēmumiem, ņemot vērā lielo ražošanas jaudas pārpalikumu ES valstīs, uzsver D. Grūbe.