Laikā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība, premjerministrs Valdis Dombrovskis izraisījis opozīcijas nosodījumu un pārmetumus par centieniem iespaidot biroja darbu, jo, uzklausot biroja darbinieku lūgumu, vērsies pie Valsts kontroles (VK), lai tā izvērtētu iespēju uzsākt biroja darbības likumības un lietderības auditu.
Sabiedrības uzmanības centrā KNAB nonācis vairāku pēdējā laika notikumu dēļ. Tā vairāki biroja darbinieki saņēmuši zemu novērtējumu savam darbam birojā, tajā skaitā biroja vadītāja vietniece Juta Strīķe, kas var apdraudēt viņas tiesības turpināt tajā darbu. Izbrāķētie pēc šīs informācijas nonākšanas publiskajā telpā pārmeta savam priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam pret viņiem realizētu psiholoģisko teroru. Bez uzmanības nepalika arī KNAB lēmums pārtraukt valsts finansējumu Reformu partijai, jo tā par 2011. gada vēlēšanām ieņēmumu un izdevumu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas.
Premjerministrs arī nostiprinājis opozīcijā valdošo pārliecību, ka J. Strīķe ir Vienotības protežē, jo viņš KNAB vadītājam arī apliecinājis, ka neiebilst pret atsevišķu KNAB darbinieku darbības rezultāta vērtējuma pārskatīšanu, veidojot komisiju, kurā iesaistīti ne vien biroja, bet arī citu kompetento iestāžu pārstāvji.
Ļoti operatīvi šajā situācijā rīkojās J. Streļčenoks, kurš jau ceturtdienas pēcpusdienā paziņoja, ka atkārtota darbinieku vērtēšana netiks veikta, bet nepieciešamības gadījumā VK tiks sniegta visa nepieciešamā informācija.
Turklāt vēsture liecina, ka tieši ar Valsts kontroles netiešu palīdzību amatus zaudējuši iepriekšējie KNAB vadītāji, un uz to norāda Saskaņas centra parlamentārietis Andrejs Elksniņš.
«Premjera Valda Dombrovska vēršanās VK ar lūgumu veikt KNAB darbības likumības un lietderības auditu, aizbildinoties ar «darbinieku lūgumu», ir atstādināšanas procesa sākums, kas identisks tam, ko Tautas partija savulaik realizēja attiecībā pret toreizējo KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu un pats Valdis Dombrovskis izmantoja, lai atbrīvotos no vēl viena bijušā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša,» ir pārliecināts Saeimas deputāts A. Elksniņš.
Deputāts uzskata, ka premjera uzdevums KNAB vadītājam pārskatīt J. Strīķes un kompānijas darba vērtējumu, pieaicinot citu kompetento iestāžu pārstāvjus, ir vistiešākais likumā noteiktās biroja neatkarības apdraudējums.
Iepriekšējā VK vadītāja Inguna Sudraba sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka premjera lūgumi veikt kādu konkrētu revīziju bijuši arī viņas laikā, taču tas pavisam noteikti neesot noticis bieži. «Nav tā, ka bieži lūdzis [veikt revīziju] premjers, taču atceros gadījumus, kad tika jautāts,» teica I. Sudraba.
Viņa arī uzsvēra, ka VK premjera lūgumu, visticamāk, noraidīs, jo resursi esot izplānoti visam gadam uz priekšu un atrast iespēju veikt ārpuskārtas revīziju visdrīzāk nebūšot. «Tur nav tāds darba princips, ka kaut ko pārtrauksi darīt, lai uzsāktu kaut ko citu,» sacīja I. Sudraba.
Savukārt, jautāta par to, kas tiek pārbaudīts darbības likumības un lietderības audita laikā, pieredzējusī VK vadītāja atzina, ka šis audita veids ir auditēšanas «augstākā pilotāža» un šī audita laikā tiek pārbaudīts ne tikai tas, vai visas iespējamās darbības, piemēram, no zīmuļu iegādes līdz pat darbinieku pieņemšanai darbā, ir veiktas saskaņā ar likuma prasībām, bet arī tas, vai auditētā iestāde strādā tā, lai varētu sasniegt noteiktos mērķus.
I. Sudrabas prognozi, ka audits KNAB, visticamāk, tuvākajā laikā netiks veikts, ceturtdienas pēcpusdienā apliecināja arī VK. «Ja premjerministra rīcībā ir nopietni fakti, kas liecina par nelietderīgu vai pat nelikumīgu nodokļu maksātāju naudas tērēšanu KNAB, tad tie jādara zināmi Valsts kontrolei. Rūpīgi izvērtējot, cik nozīmīgs visai sabiedrībai būtu šāds audits, Valsts kontrole tad varētu apsvērt iespēju to veikt. Patlaban šādu neplānotu pārbaužu veikšana ir praktiski neiespējama nepietiekamā finansējuma dēļ,» teikts VK izplatītajā paziņojumā.