Populārākās Līgu un Jāņu svētku tradīcijas, kas no senatnes ir saglabājušās līdz mūsdienām, ir uguns iedegšana, rotāšanās ar vainagiem un dziedāšana.
Ne mazāk iecienīta ir arī papardes zieda meklēšana. Kamēr zinātnieki strīdas, vai papardes zied vai ne, Līgo tradīciju pārzinātāja, Krišjāņa Barona muzeja vadītāja un projekta "Piedzīvosim Jāņus!" koordiantore Rūta Kārkliņa intervijā mixnews.lv atklāj, kā meklēt papardes ziedu.
Speciāliste piebilst, ka Līgo naktī uguns ir jādedzina no brīža, kad saule riet, līdz brīdim, kad saule aust. Jāatceras, ka vainagiem jāizvēlas pēc iespējas dažādākas zāles un ka Līgo nakts ir tā nakts, kad ir jāizdziedas.
R. Kārkliņa uzsver, ka kopumā Jāņu tradīciju ir ļoti daudz, un neviens nepateiks priekšā, kā pareizi svinēt šos vasaras svētkus.
"To tradīciju ir ļoti daudz. Un katrā Latvijas vietā tās ir savādākas, katrā sētā, katrā ģimenē, katrā dzimtā. Es domāju, ka tās dzimtas ir bagātas, kuras var Jāņu vakarā kaut ko no vecmāmiņas uzvilkt mugurā, dziesmas nodziedāt, kaut ko no vecmāmiņas uzlikt galdā," saka Jāņu tradīciju pārzinātāja.
Taču šodien svētkus nesvin tikai pēc senču tradīcijām. Cilvēki izveidojuši arī vairākas jaunas. Par vienu no tradīcijām eksperte sauc gaļas cepšanu.
"Tā ir pārmērīga gaļas cepšana. Izsenis jūnijs nebija bagāts mēnesis zemkopim. Un neviens jau nekāva lopus tādos kvantumos kā šodien, jo priekšā bija visa vasara. (..) Vēl dažādu tautību cilvēki pulcējas pie viena ugunskura, kas ir ļoti labi. Šeit dzīvo ļoti daudzu tautību pārstāvji un tas ir tas vienojošais," uzskata Kārkliņa.
Pievēršoties noslēpumainā papardes zieda meklēšanas tradīcijai, speciāliste uzskata, ka cilvēkus visvairāk fascinē lietas, ko nevar izskaidrot, ko nevar saredzēt un sakārtot pa plauktiem, piemēram, paprdes zieds.
Tāpēc Līgo naktī speciāliste novēl katram atrast savu brīnumaino mistēriju – papardes ziedu.
Interesanti, ka jau 11 gadus projekta "Piedzīvosim Jāņus!" ietvaros laikā pirms svētkiem tiek organizētas tā saucamās Jāņu mācības.
"Pirms 11 gadiem folkloriste Ilga Reiznece nolēma, ka jāatdod cilvēkiem tas, kas reiz no tautas ir ņemts, ka ir jāglābj tas, kas vēl nav pazudis. (..)Cilvēki tur pulcējas un vai nu vienu vai vairākas reizes iziet cauri speciāli veidotai grāmatiņai par Jāņiem, kur aprakstīti dažādi rituāli dziesmas, melodijas. Pēc tam var iet uz mājām un vadīt Jāņus," piebilst R. Kārkliņa.