Ekonomikas ministrija kopā ar nozares komersantiem un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) kopš gada sākuma ir diskutējusi par dažādiem priekšlikumiem nebanku kreditēšanas nozares darbības pilnveidošanai un efektīvākai patērētāju tiesību aizsardzībai, ziņo Ekonomikas ministrijas portāls.
Darba grupa strādājusi pie vairāku normatīvo aktu pilnveides saistībā ar kreditēšanas pakalpojumu reklāmas noteikumiem, maksimālo gada procentu likmju, līgumsodu un nokavējuma procentu regulēšanu, maksātspējas izvērtēšanas pienākumu, un uzraudzības iestādēm iesniedzamo datu apjomu.
Turpinot darbu pie priekšlikumu īstenošanas, Ministru kabineta sēdē šodien, 25.jūnijā, tika apstiprināti grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos, kas paredz stingrāku nebanku kreditēšanas komersantu kontroli, paredzot PTAC tiesības pieprasīt plašāku informāciju no nebanku kreditēšanas pakalpojuma sniedzējiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku tirgus uzraudzību un spētu labāk sekot līdzi kreditēšanas tirgus izmaiņām. Tāpat noteiktas precīzākas un stingrākas prasības kreditēšanas pakalpojumu reklāmām, nosakot gadījumus, kuros reklāma vienmēr būs uzskatāma par tādu, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Mediju pastiprinātā interese par situāciju „ātro kredītu” nozarē un Ekonomikas ministrijas darbs pie priekšlikumiem tās sakārtošanai un patērētāju efektīvākai aizsardzībai, licis sarosīties arī pašai nozarei. Nozare nākusi klajā ar vairākām pašregulācijas iniciatīvām, bet to ievērošana ir brīvprātīga un nerisina visus aktuālos jautājumus. Tāpēc EM aktīvi turpina darbu pie grozījumiem normatīvajos aktos, lai atjaunotu līdzsvaru starp komersantu un visas sabiedrības interesēm, kā arī uzlabotu patērētāju aizsardzību. Mūsu priekšlikumu mērķis ir radīt regulējumu, kas saglabā „ātro kredītu” pieejamību patērētājiem, bet izslēdz iespēju ar negodprātīgas un bezatbildīgas biznesa prakses paņēmieniem gūt ātru peļņu uz grūtībās nonākušu cilvēku rēķina.”
Ekonomikas ministrija turpina arī darbu pie citu priekšlikumu sagatavošanas. Lai ierobežotu „ātro kredītu” pakalpojumu nesamērīgu un neierobežotu izmaksu pieaugumu patērētājiem, kā arī novērstu patērētāju ieslīgšanu pārmērīgās kredītsaistībās, tuvāko divu nedēļu laikā saskaņošanai tiks nodoti arī grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Minētie grozījumi paredzēs gada procentu likmes maksimālā apmēra ierobežojumu 100% apmērā, sākot no 100 EUR, kas ļautu turpināt izsniegt neliela apmērā kredītus. Tāpat patērētājam tiktu paredzētas tiesības atmaksāt kredītu pa daļām, lai neveidotos situācija, ka patērētājam aizdevums un procenti ir jāsamaksā uzreiz vienā maksājumā (tā sauktais „balona maksājums”). Likumprojekts paredz arī noteikt aizliegumu piemērot vienlaikus līgumsodu un nokavējuma procentus par kredīta atmaksas nokavējumu, kā arī noteikt aizliegumu, kreditējot patērētāju, izmantot vekseli kā norēķināšanās līdzekli.
Atgādinām, ka daļa no grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā Ministru kabinetā tika apstiprināti jau šā gada 28.maijā. Lai izvairītos no gadījumiem, kad ātro kredītu devēji un arī citi kreditētāji izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju un nepārliecinoties par klienta spēju atmaksāt aizdevumu, grozījumi likumā paredz skaidrākus un stingrākus nosacījumus tam, kāda informācija kredīta devējam jāpieprasa, izvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Proti, likumprojektā plānots noteikt, ka kredīta devējam ir jāvērtē patērētāja ienākumi un izdevumi, kā arī kredītu atļauts piešķirt tikai tad, kad kredīta devējs ir pārliecinājies par patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Savukārt, attiecībā uz mazajiem kredītiem zem 100 latiem plānots noteikt vienkāršotu patērētāja maksātspējas vērtēšanas procedūru, t.i., kredīta devējs šādos gadījumos novērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no patērētāja. Šos grozījumus vēl ir jāizskata Saeimā.
Papildus informācija par šodien apstiprinātajiem MK noteikumu grozījumiem
Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr.245 „Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai”noteikts, ka kapitālsabiedrībai divas reizes gadā (līdz 1.martam un 1.septembrim) būs pienākums iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā informāciju par:
· noslēgto jauno kreditēšanas līgumu skaitu iepriekšējā pusgadā;
· no jauna izsniegto kredītu kopējo summu iepriekšējā pusgadā;
· izsniegto kredītu kredītportfeļa summu iepriekšējā pusgada beigās;
· noteikto jauno kreditēšanas līgumu procentu likmi iepriekšējā pusgadā;
· patērētāju kavēto kredītu apjomu (skaits un summa) iepriekšējā pusgada beigās dalījumā pēc maksājumu kavējuma termiņa;
· kā arī citu informāciju pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieprasījuma, kas nepieciešama normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei vai tirgus attīstības tendenču noteikšanai, saprātīgā termiņā iepriekš brīdinot par to kapitālsabiedrību.
Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos Nr.1219 „Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”noteikts, ka reklāmā, kurā piedāvā iespēju kreditēt patērētāju, aizliegts veicināt bezatbildīgu aizņemšanos un sniegt informāciju par iespēju saņemt kredītu personām ar negatīvu kredītvēsturi.
Par reklāmu, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos jebkurā gadījumā būs uzskatāma reklāma, kas:
· aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību;
· aicina saņemt kredītu neatkarīgi no patērētāja finanšu stāvokļa;
· rada vai var radīt iespaidu, ka kredīta saņemšana ir bez riska;
· rada vai var radīt iespaidu, ka kredīts ir piemērotākais veids, kā atrisināt finansiālās problēmas;
· ietekmē vai var ietekmēt patērētāja lēmumu par kredīta līguma noslēgšanu, papildus piedāvājot iegūt preces vai saņemt pakalpojumus, vai citas priekšrocības, ja tām nav tiešas saistības ar kredīta izmantošanu, vai to saņemšanai ir vai var būt būtiska nozīme patērētāja lēmuma pieņemšanai par kredīta līguma noslēgšanu.