Pensionēšanās slieksni šomēness pirmoreiz sasniegs tie iedzīvotāji, kuri veidojuši uzkrājumus 2. pensiju līmenī, un tādi ir aptuveni 10 000 Latvijas iedzīvotāju.
Pēc Swedbank aprēķiniem, pašreizējiem pensionāriem, kuri pieteicās 2. pensiju līmenim, pensija varētu būt aptuveni par 5% lielāka nekā tiem, kuri neizmantoja šo iespēju.
Latvijā 2. pensiju līmenis sāka darboties 2001. gada 1. jūlijā. Kā zināms, iedzīvotājiem, kas dzimuši pēc 1971. gada, dalība tajā ir obligāta, bet no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam dzimušajiem – brīvprātīga. Attiecīgi šomēnes pirmoreiz pensionēšanās slieksni sasniegs iedzīvotāji, kuri veidojuši uzkrājumus 2. pensiju līmenī.
Pensiju varēs atstāt mantiniekiem
No 1. jūlija apdrošināšanas kompānijas drīkst piedāvāt mūža pensijas polises, kas ļauj 2. pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus saņemt mantojumā, norādot labuma guvēju. Tādējādi darba mūžā uzkrātā summa personas nāves gadījumā vairs netiks automātiski ieskaitīta valsts budžetā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka aģentūra pagaidām vēl nav noslēgusi līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas piedāvātu valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polises.
ERGO valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse Neatkarīgajai apliecināja, ka ERGO noteikti būs to apdrošināšanas uzņēmumu vidū, kuri piedāvās klientiem mūža pensijas polisi. «Šobrīd vēl noris sarunas ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, kura izsniegs licences mūža pensijas pakalpojuma sniedzējiem, tāpēc ne visi jautājumi ir atbildēti, tostarp precīzs polises ieviešanas datums un pilns pakalpojuma nodrošinātāju skaits,» sacīja I. Ķirse.
Mantiniekam, kuram tiks novēlēta apdrošinātā pensija vai, pareizāk sakot, 2. pensiju līmeņa daļa, tā tiks izmaksāta ik mēnesi, bet ne ilgāk kā 20 gadu garumā. Turklāt mantinieks var būt ne tikai radinieks, bet jebkurš. ERGO neraizējas, ka, ieviešot mūža pensijas polises, pensionāri varētu tikt vairāk apdraudēti, jo labuma guvējs būtu ieinteresēts ātrāk saņemt novēlēto pensiju.
«ERGO līdzšinējā pieredze dzīvības apdrošināšanā liecina, ka ļaunprātīgi gadījumi tiek konstatēti ļoti reti un tad tā ir krimināli sodāma rīcība, kas liedz saņemt mantojumu,» uzsvēra I. Ķirse.