Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veikšana Latvijā ir visai pieprasīta, patlaban pieaugusi arī daugavpiliešu aktivitāte: pērn ekspluatācijā bija nodotas pāris daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, savukārt šogad saņemti vairāk nekā 10 iesniegumi no iedzīvotājiem, kuri piesakās dažāda veida renovācijas darbiem.
Ņemot vērā mūsu lasītāju lūgumus, portāls Gorod.lv mēģināja noskaidrot, kā ēku renovācija varētu ietekmēt to kadastrālo vērtību un attiecīgi nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmēru.
Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš paskaidroja, ka pagaidām valstī nav izveidota vienota sistēma, lai VZD rīcībā nonāktu informācija par dzīvojamo māju siltināšanu un visa veida veiktajām ēkas renovācijām.
Ja renovācija ir saistīta ar ēkas nodošanu ekspluatācijā un tiek prasīta ēkas atkārtota kadastrālā uzmērīšana, tad šajā gadījumā var mainīties gan ēkas apjomi, gan ēkas izmantošanas veids, gan samazināties ēkas fiziskais nolietojums. Parasti tas palielina ēkas kadastrālo vērtību, bet katrs gadījums ir individuāls. Ja ēkas renovācija vai siltināšana nav saistīta ar ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, tad parasti dati kadastrā netiek aktualizēti un arī kadastrālās vērtības nemainās.
Nākotnē VZD plāno iegūt datus par ēku renovāciju un ēku siltināšanu visos gadījumos un šos datus izmantot, lai aktualizētu kadastrālās vērtības. Iespējamie kadastrālo vērtību izmaiņu apmēri ir saistīti ne tikai ar ēkas tehnisko datu izmaiņām un to iegūšanas iespējām, bet arī ar izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū un pieprasījuma pēc renovētām ēkām. Atkarībā no ēkas atrašanās vietas un renovācijas kvalitātes un apjoma, mainīsies arī ēku kadastrālā vērtība (katrā vērtību zonā citādāk). Ēkai, kas atrodas nepieprasītā vietā – piemēram, dzīvojamā ēka pie pamestām kolhoza laiku lielfermām, ēkas renovācija nedos tādu pašu vērtības pieaugumu, kā pilsētās, kur ir aktīvs nekustamā īpašuma tirgus un pastāv pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem.
Ja valdība atbalstīs priekšlikumus datu ieguvei un piešķirs arī nepieciešamos finansu resursus, VZD cer uzlabot ēku kadastrālās vērtēšanas sistēmu attiecībā uz renovētajām ēkām aptuveni divu – trīs gadu laikā.
Savukārt Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamentā paskaidroja, ka renovētās ēkas tiek nodotas ekspluatācijā, ja darbi tiek veikti saskaņā ar izstrādāto tehnisko projektu. Ja tā ir vērienīga renovācija, un, piemēram, tiek mainītas nesošas konstrukcijas, ēkas fiziskais nolietojums samazinās, tādēļ kadastrālā vērtība pieaug.
Tomēr, pēc Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Sergeja Trošimova vārdiem, ēkas renovācija varētu ietekmēt NĪN pieaugumu individuālajās mājās. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki par īpašumu parasti maksā ap 5 latiem (nodokļa minimālais apmērs), pat, ja šī summa pieaugs, renovācijas laikā iegūtie vairāki pozitīvie momenti (tostarp apkures maksas samazināšanās) atsvērs nodokļa maksas pieaugumu.
Konkrētus ciparus speciālisti pagaidām nemin.