Polija eirozonai nespēs pievienoties vēl 10 gadus, jo nav nepieciešamā politiskā vairākuma, lai valsts konstitūcijā veiktu izmaiņas, intervijā Gazeta Wyborcza paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks, ziņo portāls www.db.lv.
Polijas premjers paziņoja, ka nepietiek dažu deputātu balsu, lai varētu īstenot eiro ieviešanas procedūru valstī. Iespēja veikt Konstitūcijā nepieciešamos grozījumus būs 2015.gadā, kad valstī notiks kārtājās tautas pārstāvniecības vēlēšanas. Valūtas maiņas process var ieilgt līdz sešiem gadiem, tāpēc Polijā eiro būs ieviests ne agrāk kā 2020.gadā.
«Mēs eirozonai nepievienosimies pirms mēs nebūsim mainījuši konstitūciju. Šobrīd tam nav vairākuma atbalsta un, balstoties uz manu intuīciju, tam tuvāko gadu laikā atbalsts neradīsies. Ja jūs gribat, lai es zaudēju vēlēšanās, tad, jā, pārlieciniet mani darīt to, no kā cilvēki baidās. Paturiet arī prātā, ka eirozonā notiek dziļš renovācijas process,» norāda D. Tusks.
Polijas pamatlikumā ir teikts, ka tikai Nacionālā valsts banka var izdot nacionālo valūtu, ja pāries uz eiro, tad šo funkciju pildīs ECB. Lai veikt nepieciešamos grozījumus pamatlikumā, nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts.
Lielu lomu Polijas visai izvairīgajā nostājā pret eiro ieviešanu bijusi iepriekšējai finanšu krīzei. Tā gaismā arī izcēla, ka eirozona nebūt nav tuvu savai labākajai formai. Monetārā savienībā ir recesijā, turklāt tai ilgstoši paredz zemus ekonomikas izaugsmes tempus. Pastāv arī bažas, ka dalībvalstīm būs jāmaksā par citu bloka valstu ekonomiku nedienām.
Poļu nostāju pret eiro raksturo arī DB agrāk intervētais bijušais finanšu ministrs Jerži Hosners, kurš pauda uzskatu, ka nacionālās ražošanas interesēs noteikti neesot iestāšanās monetārajā savienībā, kurā dalībvalstij nav pa spēkam spēlēt ar līdzvērtīgiem noteikumiem. Hosners pie jautājuma par Polijas iestāšanos eirozonā strādājis jau kopš 90. gadu vidus, kad mērķis bija pievienoties monetārajai savienībai 2006. gadā. Tomēr bijušais ministrs pauž pārliecību, ka ne jau datumam ir nozīme, bet gan ekonomikas iekšējam stāvoklim. «Tas nenozīmē tikai formālos kritērijus, jo jautājums nav par to, vai jūs piepildāt visus nominālos Māstrihtas kritērijus, bet gan – vai jūs atbilstat strukturālajiem kritērijiem. Kas ir labi Vācijai, nenozīmē, ka tas ir labi Grieķijai. Tāpēc Polijai ir svarīgs nevis datums, kurā iestāties eirozonā, bet gan – ko darīt, lai Polijas ekonomika un valstiskums būtu tik stipri, lai spētu spēlēt šai līgā? Tāda ir patiesi suverēna stratēģiskā domāšana,» uzsver J. Hosners.
Jāatgādina, ka D. Tusks 2008. gadā paziņoja, ka Polija eirozonai pievienosies 2012. gadā. Pēc divām nedēļām sabruka pasaules banku sektora milzis Lehman Brothers, kas ievadīja globālo finanšu krīzi un lika Polijai iesaldēt plānus par pievienošanos eiro monetārajam reģionam.
Atgādinām, ka pašlaik Polijas valsts emisijā ir nacionālā valūta zlots.
derētu izlasīt patreizējiem Latvijas politiķiem .