Lieta tika ierosināta pēc trīs ar mūža ieslodzījumu notiesātu slepkavu - Duglasa Gerija Vintera, Džeremija Nevila Bembera un Pītera Hovarda Mūra - sūdzības.
ECT, tikai vienam tiesnesim balsojot pret, savā spriedumā atzinusi, ka arī ar mūža ieslodzījumu notiesātām personām ir jābūt iespējai pēc noteikta laika pieprasīt notiesājošā sprieduma pārskatīšanu. Parasti ar mūža ieslodzījumu notiesātajiem šāda iespēja tiek dota pēc 25 cietumā pavadītiem gadiem, taču Lielbritānijā kopš 2003. gada uz mūžu notiesātajiem šāda iespēja vairs nepastāv.
ECT ieskatā, slepkavu paturēšanai mūža ieslodzījumā ir nepieciešams likumisks pamatojums, piemēram, atzinums, ka ieslodzītais vēl arvien rada draudus sabiedrībai.
Tikai viens no ECT sūdzību iesniegušajiem britu slepkavām - Vinters - bija pieprasījis atlīdzību par necilvēcīgu izturēšanos. Šo prasību ECT noraidījusi.
Lielbritānijas medijos ECT spriedums izraisījis sašutumu - Apvienotās Karalistes tieslietu ministrs Kriss Greilings jau paspējis 9. jūliju nodēvēt par "briesmīgu dienu britu taisnīgumam". Tiek lēsts, ka ECT spriedums varētu pavērt iespēju vismaz sešiem ar mūžu ieslodzījumu notiesātajiem pieprasīt atbrīvošanu.
"The Daily Mail" atgādina, ka visi trīs ar mūža ieslodzījumu notiesātie, kas bija vērsušies ECT, ir paveikuši šausminošus noziegumus. Piemēram, Mūrs 1995. gadā četru mēnešu laikā izklaides pēc nodūris četrus cilvēkus.
Starp ar mūža ieslodzījumu notiesātajiem slepkavām, kas atrodas Lielbritānijas cietumos un varētu pieprasīt atbrīvošanu, ir arī Deniss Nīlsens, kurš 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā Londonas apkaimē nogalināja 16 cilvēkus un Džons Čailds, kurš 70. gadu vidū noslepkavojis sešus cilvēkus.
Latvijā persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums, apžēlošanu var lūgt tad, kad "atsēdēti" ne mazāk kā 20 gadi. Kā pirmais šādu iespēju 2013.gadā ir izmantojis Uldis Lujāns, kurš savulaik par slepkavībām notiesāts ar nāvessodu, bet vēlāk apžēlots un šobrīd izcieš mūža ieslodzījumu. Kopumā šogad apžēlošanu var prasīt trīs uz mūžu notiesātie.