Šogad ar ērču encefalītu saslimuši 43 cilvēki, no viņiem četri bērni, liecina jaunākā Slimību profilakses un kontroles centra informācija.
Savukārt ar Laima slimību inficējušies 115 cilvēku, no viņiem deviņi bērni. Ērces Latvijā pārnēsā arī tādu slimību kā ērlihiozi, un ar to saslimuši divi iedzīvotāji.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka jūlijā ērču aktivitāte samazinājusies, kā tas ir katru gadu, taču augustā, septembrī šie bīstamie kukaiņi atkal būs aktīvāki un, visticamāk, arī saslimstības gadījumu skaits diemžēl palielināsies. Pērn pusgada laikā ar ērču encefalītu saslima 82 cilvēki, šogad 31.
Ērču aktivitāte šogad pavasara periodā bija ievērojami augstāka nekā pērn, kas varētu būt saistīts ar ieilgušo ziemu un straujo pavasara sākumu, savukārt pašreiz ērču aktivitāte ir salīdzinoši zema – kā ik gadu, stāsta SPKC speciāliste Laura Ševčenko. Tomēr sagaidāms, ka ērču aktivitāte pieaugs augustā un īpaši – septembrī. Pavasara periodā pārsvarā bija vērojama ērču pieaugušās stadijas aktivitāte, to nepieaugušās stadijas – nimfu – aktivitāte šogad pagaidām bijusi neliela. Ērces novērotas arī neizpļautās pļavās, ne tikai krūmājos un mežos.
Ja Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā uz ērču encefalīta vīrusa klātbūtni pārbaudītajās ērcēs pozitīvo ērču skaits 2011. un 2012. gadā bija salīdzinoši zems, to nevar teikt par šo gadu. Ar encefalītu inficēto ērču skaits strauji pieaudzis, proti, vīrusa klātbūtne atrasta 9,7 procentiem laboratorijā pārbaudīto ērču. Laima slimības ierosinātājas – borēlijas – pēdējos gados konstatētas aptuveni 30 procentiem pārbaudīto ērču, bet ērlihiozes ierosinātājas – anaplazmas – aptuveni pieciem procentiem ērču, liecina SPKC dati. Pēdējo 30 gadu laikā veiktie novērojumi pastāvīgajās ērču monitoringa vietās liecina, ka ērču aktivitātes līmenis kopš 90. gadu vidus ir stabili pieaudzis. «Pēdējos gadu desmitos nesakoptā Latvijas vide – gadiem nepļautas, ar krūmājiem aizaugušas pļavas un nekārtībā pamesti izcirtumi – varētu būt viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ievērojami veicinājuši ērču skaita pieaugumu Latvijā un līdz ar to arī saslimstību ar ērču pārnestajām slimībām,» norāda L. Ševčenko.
Valsts apmaksā vakcināciju pret ērču encefalītu bērniem, kuri dzīvo tā sauktajās endēmiskajās teritorijās – novados, kurs pēdējo piecu gadu laikā saslimstība ar ērču encefalītu bijusi visaugstākā. Kopumā tie ir 24 novadi, sākot no Alsungas novada, kur reģistrēta visaugstākā saslimšana – 137 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, beidzot ar Ciblas novadu, kur no šiem 24 novadiem saslimstība bijusi viszemākā – 31 saslimšanas gadījums uz 100 000 iedzīvotāju. Pārējiem bērniem Latvijā vakcinācija ir par maksu un divas pirmās potes izmaksā, sākot no 32 līdz 50 latiem vienam bērnam.
Vietās, kur tiek veikta vakcinācija, bērnu saslimstība ar ērču encefalītu ir samazinājusies. Tomēr, izrādās, valsts piedāvāto iespēju bez maksas vakcinēties neizmanto visas ģimenes, un vidēji pēdējo trīs gadu laikā (no 2010. līdz 2012. gadam) ģimenes ārstu sastādītie plāni tika izpildīti par 77 procentiem. Kopā šajā laika posmā par valsts budžeta līdzekļiem vakcināciju pret ērču encefalītu uzsākuši 18 193 bērni, pabeiguši vakcinācijas kursu 21 013 bērnu, bet 16 832 saņēma balstvakcināciju. Būtiski gan atcerēties, ka valsts apmaksātu vakcināciju var veikt tikai tie ģimenes ārsti, kuru prakses ir novados, kur ērču saslimstība ir vislielākā, piemēram, ja bērna ģimenes ārsta prakse ir reģistrēta Rīgā, bet bērns – Kocēnu novadā, tad bērnam saskaņā ar likumu vakcinācija pienākas, taču nāksies iet pie cita ārsta – kāda, kas praktizē Kocēnu novadā.