Lai gan pašlaik epidemiologi nenovēro tik plašu saslimstības ar meningītu pieaugumu, kas liecinātu par epidēmiju, karstās vasaras ir viens no iemesliem, kāpēc citus gadus šī saslimšana vērsās plašumā, īpaši Latgalē.
Pēdējo nedēļu laikā lielākā daļa saslimušo ar meningītu ir bērni. Neoficiāla informācija liecina, ka bērni ar meningīta ierosinātāju vīrusu varētu būt inficējušies peldoties, taču atbildīgās iestādes to noliedz – teorētiski pastāv, taču iespēja ar meningītu saslimst peldes laikā ir niecīga.
Bērnu slimnīcas Infekciju kontroles speciāliste Ilze Bolšteina Neatkarīgajai pastāstīja, ka meningīta saslimstību skaita pieaugumam ir sezonāls raksturs. Bet pēdējo trīs nedēļu laikā tas jūtams arī Bērnu slimnīcā, jo jūlija pirmajā pusē no valstī reģistrētajiem 24 meningīta gadījumiem diemžēl 17 ir konstatēti bērniem. «Analizējot saslimšanas gadījumus, varam secināt, ka tie nav savstarpēji saistīti. Slimību izraisa enterovīrusi, kas izplatās dažādos veidos, galvenokārt pilienu veidā,» skaidro I. Bolšteina.
Meningītu var izraisīt gan dažādas baktērijas, gan vīrusi. Plašāk izplatīti ir enterovīrusu izraisīti meningīti, skaidro Slimību profilakses un kontroles centrā. Šie vīrusi ļoti izplatīti vasarā un agrā rudenī. Pašlaik epidemiologi nav konstatējuši īpašu šo vīrusu izplatību, kas varētu liecināt par meningīta gadījumu pieaugumu. Līdz šim saslimstība ar meningītu īpaši aktuāla bijusi Latgalē, kur karstās vasarās bijis daudz saslimušo, un pat tika pieļauts, ka cilvēki inficējušies, dzerot piemājas aku ūdeni, taču vīruss nekur, arī ezeros un upēs, netika atrasts. Vīrusu izraisītu meningītu izplatībai raksturīgs periodiskums. Pieredze attiecībā uz šo sezonālā rakstura slimību un tās izplatību ļauj prognozēt, ka stiprākie saslimšanas uzliesmojumi vērojami ik pēc trim četriem gadiem.