Pirms krīzes banku kredītu tirgū bija «gāzi grīdā» princips, taču tagad esot labs ceturtais no pieciem iedomātajiem ātrumiem, liecina DB pētījums.
Kredītu izsniegšana uzņēmumiem nekad nav apstādināta. Arī krīzes straujākajā kritienā 2009. gadā vājākajā ceturksnī bankas jaunos kredītos esot sniegušas 250 milj. Ls. Šogad kreditēšana ir vēl straujāka nekā pirms gada – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī no jauna izsniegti kredīti vietējiem uzņēmumiem uzrāda 79% pieaugumu.
Tiesa, kompānijām izsniegto kredītu atlikumi jau piekto gadu uzrāda samazinājumu. Ekonomika tiek sildīta, kredīti šobrīd uzņēmumiem ir pieejami, un tas esot mīts, ka bankas kredītus nedod vai dod tiem, kuri bez tiem var iztikt, uzstāj baņķieri. Tomēr bankas neapmierina visu pieprasījumu pēc kredītiem, jo krīzes dēļ ciesto zaudējumu un gūto mācību dēļ kreditē piesardzīgāk.
«Tagad kredītu izsniegšanas ātrumu var vērtēt ar veselīgu četrinieku. Līdz piektajam ātrumam vēl nē, un jautājums, – vai vajag? Varbūt tomēr cauri apdzīvotai vietai braucam, lielāks ātrums nebūtu labi,» – tā SEB bankasLielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis, rūpnīcasSakret vadītājs Andris Vanags DB norādīja, ka pie pašreizējiem banku nosacījumiem Latvijas uzņēmējam miljoniem eiro vērtu rūpnīcu uzcelt nebūtu iespējams.
«Ja uzņēmējam pašam ir tik daudz naudas, ka tas spēj līdz- finansēt savu projektu 30–50% apjomā, tad, protams, bankas nāk pretī un tur ir labs četrinieks. Bet jautājums, vai vidējam Latvijas censonim šobrīd ir tik daudz naudas, lai tas spētu domāt nevis par apavu remonta darbnīcas, bet gan par apavu fabrikas atvēršanu, kur investīcijas ir daudzkārt lielākas. Lai uzceltu rūpnīcu, jābūt miljoniem eiro līdzfinansējumam. Lai uzceltu mazāku lietu, jābūt mazākam līdzfinasējumam. Jautājums – ko varam izdarīt ar naudu, kas vidējam latvietim ir kabatā? Man bail, ka ar to var paveikt daudz mazāk, nekā varēja 2007. gadā,» – tā A. Vanags.
Baņķieri nepietiekamu pašu kapitālu un nepietiekamu nodrošinājumu min kā būtiskus iemeslus tam, ka aptuveni trešajai daļai (atsevišķu banku gadījumā pat pusei) kredīti tiek atteikti.