Lai iedzīvinātu par sporta nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātās Sporta nozares pamatnostādnes 2014. -2020. gadam, jau nākamgad no valsts budžeta tam nepieciešami papildu 7 560 748 lati.
Savukārt turpmākajos gados valstij sporta atbalstam būtu jāatvēl vēl lielāku papildu finansējumu. 2015. gadā nepieciešamā papildu finansējuma apmērs sasniedz jau 20,077 miljonus latu, 2016.gadā – 20,611 miljons latu, 2017. gadā – 20,637 miljoni latu, 2018.gadā – 20,662 miljoni latu. 2019. un 2020.gadā sportam nepieciešamā papildu finansējuma apmērs sasniedz attiecīgi 20,677 miljonus latu un 21,408 miljonus latu.
Lai palielinātu sporta nozarei pieejamo finansējumu, IZM mudina pakāpeniski atjaunot iespēju šo nozari finansēt no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkoholu un tabakas izstrādājumiem, kā arī valsts budžeta ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa un nodevas. Pamatnostādņu autori uzskata, ka valsts budžeta programmas "Sports" finansējumam būtu jāpieaug atbilstoši alkohola un tabakas akcīzes procentuālajam pieaugumam.
Pret šādu piedāvājumu iebilst Finanšu ministrija, kura uzstāj, ka arī turpmāk valstī var pastāvēt tikai viens speciālais budžets, proti, valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets. Nodokļu ieņēmumu "iezīmēšana" arī ierobežojot valdības iespējas lemt par budžeta līdzekļu sadali jaunām prioritātēm, turklāt, Finanšu ministrijas skatījumā, sporta nozares finansējuma sasaiste ar akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkoholu un tabaku, būtu apšaubāma arī no ētiskā viedokļa.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) IZM piedāvājumu vērtē kā utopisku un atgādina, ka sporta nozarei papildu finansējums ir paredzēts Nacionālajā attīstības plānā 2014. -2020. gadam, kas paredz sporta nozarei minētajā laika posmā piesaistīt vairāk nekā 90 miljonus latu no ES fondiem, kā arī ievērojamu valsts budžeta līdzfinansējumu.
Ņemot vērā arī citu ministru iebildumus pret IZM vēlmi turpmāko gadu budžetos lielus līdzekļus rezervēt sporta nozarei, Ministru kabineta komiteja pirmdien nolēma novirzīt pamatnostādnes papildu saskaņošanai.
Šogad aptuveni 56% no finansējuma, kas valsts budžetā atvēlēts sporta nozarei, Izglītības un zinātnes ministrija uzticējusi sporta nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Sporta federāciju padomei, kas īsteno valsts deleģētas un Sporta likumā noteiktas funkcijas.
Galvenais sporta politikas mērķis ir palielināt to Latvijas iedzīvotāju skaitu, kas regulāri vismaz vienu vai divas reizes nedēļā nododas sportiskām aktivitātēm.
Lai šo mērķi sasniegtu, pamatnostādnes paredzēja īpašu uzmanību pievērst bērnu un jauniešu fizisko aktivitāšu veicināšanai, padarot pieejamāku interešu izglītību sporta jomā. Savukārt Veselības ministrija par labāko risinājumu uzskata iknedēļas mācību stundu saraksta papildināšanu ar trešo sporta stundu.
Tāpat pamatnostādnes paredzēja pievērst lielāku vērību sporta infrastruktūras pieejamībai. Patlaban Latvijā ir 1122 sporta bāzes, no kurām tikai 67 pieder valstij. Lauvastiesa jeb 939 sporta bāzes pieder pašvaldībām, bet vēl 116 sporta bāzes ir privātīpašums.