Finanšu ministrija izstrādājusi jaunu priekšlikumu darbaspēka nodokļu samazināšanai – tas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi saglabāt 24% apmērā, bet par 0,5 % samazināt "socnodokli" darba ņēmējiem un tikpat lielā apmērā samazināt arī darba devēju maksāto "socnodokļa" daļu.
Darba ņēmēju sociālo nodokli piedāvāts samazināt no 11% uz 10,5%, bet darba devēja maksājamo sociālā nodokļa daļu no 24,09% uz 23,59%.
Tāpat Finanšu ministrija rosina straujāk celt ar IIN neapliekamo minimumu par apgādībā esošajām personām, to paaugstinot no pašreizējiem 80 latiem līdz 116 latiem mēnesī.
Piedāvājums arī paredz atteikties no iepriekš solītā diferencētā ar IIN neapliekamā minimuma ieviešanas un no nākamā gada palielināt neapliekamo minimumu visiem strādājošajiem. Saskaņā ar jauno piedāvājumu, tas pieaugtu no pašreizējiem 45 latiem līdz 53 latiem mēnesī.
Atbilstoši jaunajam piedāvājumam, IIN likmi samazinās tikai 2015.gadā par vienu procentpunktu no 24% līdz 23%. Savukārt 2016.gadā nodokļa likmi plānots samazināt vēl par vienu procentpunktu.
Sociālie un sadarbības partneri ir gatavi respektēt un ieviest šo FM piedāvājumu par 1% samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un atteikties no diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanas, tā vietā palielinot vispārējo neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazinot no 2015. gada. Šādu uzņēmēju viedokli pirmdien ārkārtas sēdēs atbalstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome, teikts uzņēmēju organizāciju paziņojumā medijiem.
Taču vienlaikus uzņēmēji arī uzsver, ka valdībai jāveido konstruktīvs dialogs ar nodokļu maksātājiem, lai neatkārtotos šā gada situācija, kad uzņēmēji bija spiesti darboties ar kategoriskām metodēm, lai piespiestu valdību ieklausīties to viedoklī. "Sabiedrības un uzņēmēju tracināšana un mulsināšana ar darbaspēja nodokļu jautājumiem varēja nenotikt, ja valdība atbilstoši uzņēmēju aicinājumam jau pavasarī būtu sākusi nopietnas diskusijas ar partneriem, savlaicīgi nonākot līdz visām pusēm pieņemamam risinājumam," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.