Jāsaka godīgi – līdz šim pilnā mērā izprast hibrīda jēgu tā arī nav izdevies.
Degvielas ekonomija ne ar ko īpaši nepriecē un, ja neskaita kaitīgo izmešu daudzumu, tad gluži parasts auto.
Opel Ampera nonāk mūsu rīcībā ar pilnu uzlādi un pilnu degvielas bāku, kas šim automobilim ir ar 27 litru ietilpību. Kas tad īsti ir šis Opel Ampera? Hibrīds tas gluži nav, jo iekšdedzes dzinējs pie automobiļa piedziņas sistēmas pielaists netiek. Elektromobilis arī gluži nē, jo iekšdedzes dzinējs zem motora pārsega tomēr atrodas.
Lai kas tas arī nebūtu pēc definīcijas, tas ir sasodīti labs un vienīgais taustāmais mīnus ir šā automobiļa cena, kas grozās ap 45 tūkstošiem latu. Civilizētā pasaulē, kur šādu auto palīdz iegādāties valsts un stimulē gan ar nodokļu atvieglojumiem, gan brīvām stāvvietām, 45 tūkstoši noteikti sevi atpelna automobiļa dzīves laikā, ja pieņemam, ka brauksim ar to ne ilgāk kā piecus gadus. Pie mums šādu auto var atļauties tikai krietni vien turīgs un maniakāli zaļi domājošs autobraucējs, jo pērkot automobili teju par pussimts tūkstošiem, degvielas ekonomija droši vien nav galvenais izvēles kritērijs.
Ja jau par degvielas ekonomiju, tad Opel Ampera 1,4 litru iekšdedzes dzinēju izmanto vien elektrības ražošanai. Pilna automobiļa elektriskā uzlāde notiek apmēram astoņas stundas un ar to var nobraukt ap 60 kilometriem. Naudas izteiksmē tas ir aptuveni nedaudz virs viena lata par nobrauktiem 60 kilometriem. Ar vienu degvielas uzpildi pietiek, lai saražotu elektrību vēl aptuveni 500 kilometriem. Kopējā distance – 560 kilometri!
Ja ikdienā galvenokārt ceļš ved pa pilsētu no punkta A līdz punktam B un apgrieztā secībā, tad pilnībā pietiek ar vienu latu dienā. Ja sadūšojaties doties kādā tālākā izbraucienā, tad jāpieskaita degvielas izdevumi.
Protams, kļūstot par šāda automobiļa īpašnieku, jārēķinās pašam ar savu rozeti nama pagalmā, jo Rīgā un kur nu vēl citās Latvijas pilsētās publiskas elektrouzlādes iespējas nepastāv. Savukārt, darbinot automobili tikai ar iekšdedzes dzinēja saražoto elektrību, zūd šā projekta jēga, jo moderns dīzeļmotors beigu beigās izrādīsies taupīgāks.
Pats automobilis nav nekas tāds, par ko daudz stāstīt. Visas mūsdienīgās tehnoloģijas un ekstras. Ērts un ļoti pārdomāts vadītāja darbagalds. Iespējams, mākslinieciskākai dvēselei varētu neiepatikties diezgan parupjie sensori vadības panelī, taču te jau atkal nonākam pie gaumes jautājuma. Tātad – strupceļā.
Automobilī ir pietiekami daudz vietas četriem cilvēkiem gan nelieliem pilsētas izbraucieniem, gan tālākiem ceļiem. Bateriju krāvumi nebūt neatņem vietu bagāžas nodalījumā, tā kā arī par praktiskumu nav satraukuma.
Opel Ampera pilsētas apstākļiem ir gana dinamisks, jo elektromotoru piedziņa spēj paveikt savu uzdevumu ātri un precīzi. Vadāmība pilnībā atbilstoša mūsdienīgam vidējās klases automobilim.
Interesanti, ka ātrumpārslēga kloķis patiesībā ir butaforija, jo pārnesuma kārbas šim auto nav. Tomēr pārslēdzot izvēlētos kustības režīmus, sajūta ir tieši tāda kā jebkurā automobilī ar automātisko kārbu.
Secinājums? Lielisks auto ikdienas vajadzībām līdz 60 kilometriem. Labs sabiedrotais tālākiem ceļiem, kur elektrouzlāde nav pieejama. Visticamāk pēc Opel Ampera stāvētu gara rinda, ja tās cena nepārsniegtu 20 tūkstošu latu robežas. Diemžēl 45 tūkstoši vidēji statistiskam Latvijas iedzīvotājam nav ceļami no godīgi nopelnītas darba algas.