Sīrija ir lūgusi ANO novērst "jebkuru agresiju" pret savu valsti pēc tam, kad ASV prezidents Baraks Obama sestdien aicināja uz militāru triecienu pret Tuvo Austrumu valsts režīma spēkiem, lai sodītu tos par ķīmisko ieroču pielietošanu, pirmdien vēsta aģentūra "Reuters".
Sīrija aicina "ANO ģenerālsekretāru uzņemties savus pienākumus, lai novērstu jebkuru agresiju pret Sīriju, un turpināt strādāt pie politiska Sīrijas krīzes risinājuma", ANO ģenerālsekretāram Banam Kimūnam un Drošības padomes prezidentei Marijai Kristinai Persevalai nodotā vēstulē pauž Sīrijas pārstāvis ANO Bašars Džaafari. Par to vēsta Sīrija oficiālā ziņu aģentūra "Sana".
Drošības padomei ir "jāsaglabā sava "drošības vārsta" loma, lai novērstu absurdu spēka pielietošanu ārpus starptautiskā leģitimitātes rāmja", aicina Džaafari.
ASV būtu jābūt miera atbalstītājai un Krievijas partnerim, gatavojoties starptautiskajai Sīrijas miera konferencei, bet nevis valstij, kas vēršas ar spēku pret tiem, kas nepiekrīt tās politikai, uzsver Džaafari.
ASV prezidents ir aicinājos sodīt Damasku par ķīmisko ieroču pielietošanu, bet pirms militārā trieciena ir lūdzis Kongresa akceptu.
ASV Kongress uz darbu sanāk devītajā septembrī, tas nozīmē, ka Asadam ir laiks sagatavoties iespējamajiem triecieniem un mēģināt panākt pēc iespējas lielāku starptautisko pretestību spēka pielietošanai pret Sīriju.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASV vadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.