Jau kuru gadu septembris dārziņos sākas ar vecāku aktīvu rosīšanos – dažas mammas vāc fondu naudu, citas par šo oficiāli neoficiālo maksājumu ir sašutušas, bet nemaksāt arī baidās, jo dzirdēts, ka tas var nelabvēlīgi atsaukties uz attieksmi pret bērnu.
Citiem vecākiem maksāt par labākiem, sakoptākiem un modernākiem apstākļiem grupiņās liekas pašsaprotami. Tiesībsarga birojs skaidro, ka jebkuri ziedojumi dārziņā it brīvprātīgi, pieprasīt tos nedrīkst. Tas pats attiecas uz mācību līdzekļiem – tos gādā pašvaldība. Vecāku viedokļi par naudas brīvprātīgi obligāto ziedošanu ir atšķirīgi. Ir dārziņi, kuros naudu novirza grupas dzīves dažādošanai. "Man meitas dārziņā no fonda naudas svētkos tiek pasūtīts kliņģeris, arī ūdens dzeršanai, Ziemassvētku vecītis un ikdienā vēl ir simtiem noderīgu lietiņu, kuru iegādei ir vajadzīga naudiņa un dārziņam līdzekļi ir tik, cik ir...", stāsta kāda pierīgas bērnudārzu apmeklējoša bērna mamma Ineta. Tur, kur vecāki iesaistās finansiāli, bērniem ir grupā jaunākas mantas, iespējas darināt interesantākus darbus, aktīvākās un daudzveidīgākas nodarbības. Cita pieredze ir Ilzei, kuras bērns nupat uzsācis skolas gaitas. "Pie mums vāca visam - grupas telefonam, kancelejai, āra karoga maiņai, ūdenim, tualetes papīram, maksājam pat paklāja maiņas firmai, vācam naudu koridora remontam. Visam tam, ko es uzskatu, ka būtu jāmaksā bērnu dārzam pašam. Un es pat negribu īsti zināt, kam vēl tiek tērēta tā nauda. Tāpēc es esmu pret tādām fonda naudām. Ja kāda direktore netiek galā ar budžetu - jāmaina darbs, jo ir tādas, kurs tiek un ļoti veiksmīgi - pat spēļu laukumi tiek atjaunoti un daudzas citas lietas notiek dārziņā."Vecāku iniciatīvu likumi neierobežo, tā ir brīvprātīga, fondu naudu parasti vāc kāds no vecākiem, un ne audzinātājas, ne vadība teorētiski šajā procesā neiesaistās. Jāņem vērā cits aspekts – ja vecāki nevar atļauties vai negrib atlicināt naudu bērna Ziemassvētku dāvanai vai ekskursijai, bērns tādēļ ciest nedrīkst. Visi labumi, kas iegūti privātas iniciatīvas rezultātā, jāsaņem arī tiem bērniem, kuru vecāki šajā aktivitātē neiesaistījās, skaidro Tiesībsarga birojs. Šogad pieņemtie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz, ka mācību materiālus gādā pašvaldība, attiecas arī uz pirmsskolas izglītības iestādēm. Vecākiem jāpērk tikai individuālie mācību līdzekļi, apliecina birojā. Bērnudārzu vadītāji gan saka, ka par to, kā izmaiņas ietekmēs dārziņu darbu, Tiesībsarga birojs konkrēti pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājus informējis nav.Vai pirkt lētāko papīru un alerģiskāko pulveri?
Pretējo pusi pārstāv bērnudārza vadītāji, kuriem ar piešķirto naudu jāprot saimniekot tā, lai pietiek visam. Bet kas ir – viss? Kāda Rīgas dārziņa vadītāja uzskata, ka nevar pirkt lētāko un sliktāko. "Vai kāds ir sarēķinājis, cik tiešām izmaksā pirmsskolnieka mācību līdzekļu un higiēnas vajadzību nodrošināšana vienam bērnam? Kur ir ekonomiski un finansiāli pamatoti aprēķini? Tādu nav! Mums – dārziņu pārstāvjiem, tas vispār nav jautāts. Vai pērkot pašu lētāko tualetes papīru vai visķīmiskāko veļas pulveri, mūsu alerģiskie bērni jutīsies labāk? Ja vecāki atnes tualetes papīra rulli, līmes bundžu vai zīmēšanas bloku, tad ietaupās dārziņam izdalītais finansējums un varu atļauties izremontētā kādu grupu. Nekad neprasām līdzekļus kopējo telpu uzturēšanai, bet individuālās higiēnas nodrošināšanai ne vienmēr tās naudas pietiek. Kurš ir saskaitījis, cik papīra ruļļus bērns drīkst gada laikā iztērēt? Naudai vajadzētu būt mērķtiecīgi iezīmētai, lai ir skaidrs, kādiem mērķiem to lietot un cik drīkst izlietot" Šajā dārziņā vecāki ik mēnesi savāc 5 latus, lai bērnu grupā būtu kas vairāk par valsts noteikto minimumu. Par fonda naudas vākšanu šajā grupā nekurn neviens. Cita bērnudārza vadītāja kategoriski noliedz, ka dārziņā kāds vecāks iekasētu naudu dažādām nenoteiktām vajadzībām. Ir izveidots speciāls konts, kurā katrs ieskaita tik latus, cik var atļauties un no šīs naudas pērn ir nopirkts jauns spēļlaukuma aprīkojums. Mācību līdzekļiem dārziņš gadā saņem ap 200 latu finansējumu uz aptuveni 130-140 bērniem, tas ir maz un pietiek tikai pašu nepieciešamāko lietu atjaunošanai. Gandrīz visos Rīgas dārziņos no vecākiem ik mēnesi tiek iekasēts no viena līdz pieciem latiem, bet kopējā summa, ko vecāki ziedo vienam bērnam, sasniedz pat 45 latus mācību gada periodā, kas daudz neatpaliek no skolnieka nodrošinājuma mācību gada laikā. Rīgas pašvaldība vienam bērnam gadā atvēl 18 latus. Šogad mācību līdzekļu iegādei 5 un 6 gadus veciem bērniem papildus naudu – 6 latus, piešķīrusi arī valsts. TV3 raidījumā "Bez tabu" Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde stāstīja, ka visu naudu dārziņa funkcionēšanai nodrošina pašvaldība, tāpēc iekasēt papildus līdzekļus no vecākiem nedrīkst. "Vecākiem nekas nav dārziņā jāmaksā, izņemot par ēdināšanu," uzsver Vilde. Pašvaldība apmaksā arī pedagogu algas un mācību līdzekļus. Vajadzētu finansējumu ekskursijām un teātriem
Katrā pilsētā bērnudārzu rocība atšķiras. Piemēram, ar mazāku naudas summu saimnieko Jelgavas pilsētas pašvaldības dārziņi. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza atklāj, ka gadā vienam bērnam no pašvaldības mācību līdzekļiem tiek piešķirti 11,2 lati. Ar šo summu vajadzētu pietikt visām vajadzībām, kas saistītas ar mācību līdzekļu iegādi, ja vien dārziņa vadība saimnieko prasmīgi un finansējuma izlietojumu plāno gadu no gada. "Uzskatu, ka situācija ir laba un vecākiem papildus nekas nav jāgādā.." Auza uzskata, ka papildus finansējumu no valsts un pašvaldības finansējuma varētu piešķirt tādiem izglītojošiem pasākumiem kā mācību ekskursijas un teātra izrādes. Šiem mērķiem tagad vecāki naudu vāc paši, turklāt to arī ir atļauts darīt. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča raidījumam "Bez tabu" stāstīja, ka sūdzības no vecākiem ir saņemtas. "Mūsu atbilde ir viennozīmīga - normatīvajos aktos teikts, ka higiēnas preces ir jānodrošina pašvaldībai". Tomēr realitāte no teorijas atšķiras, atzīt Juhņēviča, jo, atsakoties iemaksāt fondu naudu, bērnudārza personāls var sākt piemērot ne pārāk laipnu attieksmi pret bērnu.