Latvijas Universitāte, iespējams, arī piešķīrusi viltotus doktora grādus 1

Kā vēsta laikrakstos „Latvijas Zinātnes vēstnesis” un „Latvijas vēstnesis” publicētie paziņojumi, Latvijas Universitāte laika periodā no 2008.-2012.gadam piešķīrusi vismaz divus mākslas doktora grādus, neskatoties uz faktu, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem (Nr.1000) augstskolai šādas tiesības tomēr nav deleģētas.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka mākslas doktora grādus, iespējams, pretlikumīgi saņēmušas Ingrīda Vilkārse, 2008.gada 28.oktobrī aizstāvot promocijas darbu par tēmu „Operas režijas tendences Latvijas Nacionālajā operā (1995–2003)”, un Dita Rietuma, 2012.gada 29.maijā aizstāvot „Latvijas Zinātnes vēstneša” publikācijā pat nenorādītu promocijas darbu. Savukārt šogad disertāciju mākslas doktora grāda iegūšanai Latvijas Universitātē jau gatavojas aizstāvēt Zane Radzobe par tēmu „Alvja Hermaņa režija: tradīcijas un novatorisms”.

Pagaidām vēl neoficiāla un Nodokļu maksātāju biedrības nepārbaudīta informācija liecina, ka šie varētu nebūt vienīgie Latvijas Universitātes (LU), iespējams, prettiesiski piešķirtie doktora grādi laika periodā 2008.-2012.gadam. Taču NMB uzskata, ka arī ar šiem kliedzošajiem piemēriem pilnībā pietiek, lai par to informētu Latvijas sabiedrību.

Tāpat saistībā ar šo „viltoto doktoru” skandālu Nodokļu maksātāju biedrība vēlas Izglītības un zinātnes (IZM) ministram publiski uzdot vairākus jautājumus, uz kuriem atbildes noteikti gribētu zināt ne tikai mēs, bet arī liela daļa Latvijas sabiedrības. Vismaz tā daļa, kura pašlaik iegūst vai tuvākajos gados plāno iegūt augstāko izglītību kādā no Latvijas augstskolām.

Pirmkārt, vai Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš Izglītības un zinātnes ministrijas uzsāktajās „raganu medībās” pret Latvijas augstskolu rektoriem pie „lielā zvana” karāsies kopā ar RPIVA rektori Daci Markus? Vai arī ministrijas kārtējā „izmeklēšanas komisija” atradīs kādus divkosīgus argumentus, kāpēc Auziņš varētu būt mazāk vainīgs par Markus. Piemēram, kaut vai tāpēc vien, ka Auziņš, atšķirībā no pašlaik linčotās RPIVA rektores, visiem spēkiem atbalstīja viena reibumā braukt mīloša eksministra, iespējams, tādā pašā reibumā izdomātās augstskolu reformas. Mūsuprāt, abu augstskolu pārkāpumi ir absolūti vienādi un tātad arī sodiem, kas tiks piemēroti abu augstskolu rektoriem, arī būtu jābūt identiskiem.

Otrkārt, ja ar pirmo gadījumu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā vēl ir skaidrs, ka pārkāpumi tika atklāti (vismaz cik var saprast no preses publikācijām) saistībā ar pēdējo mācību gadu, tad kā var būt tā, ka veselus sešus gadus pretlikumīgi tiek piešķirti doktora grādi Latvijas vadošajā augstākās izglītības iestādē, bet neviens par to neliekas ne zinis? Vai tas neliecina par problēmām, kas kaut kādā mērā ir saistītas ar pašu IZM un tās pārraudzībā esošajām struktūrām, kuru pienākumos ietilpst to visu tiesību piešķiršanu virzīt, regulēt un uzraudzīt? Varbūt tieši šīs atbildīgās struktūras ir tās, kuras būtu jāreformē un kurās būtu jāveic pārmaiņas, pirms tās uzsākt pārējā izglītības sistēmā? Un jo sevišķi Latvijas augstskolās? Galu galā, pašas augstskolas pēdējo divdesmit gadu laikā kaut kā tomēr ir spējušas izskolot veselu paaudzi ar izglītotiem cilvēkiem, arī bez kādu radikālu reformu palīdzības. Tāpēc mūsu uzskats ir tāds, ka, ja arī kādas reformas ir vajadzīgas, tad tās vispirms būtu jāsāk no IZM iekšienes un tās struktūrām, kas, ierēdņu slinkuma un bezatbildības dēļ (kaut ko aizmirstot izdarīt vai kādu par kaut ko aizmirstot painformēt), patiesībā visu šo jezgu arī ir ievārījušas.

Treškārt, cik vēl viltotos doktora grādus saņēmušie „absolventi” pašlaik staigā pa Latviju un, pateicoties saviem akadēmiskajiem „sasniegumiem”, saņem algas (droši vien ne tās mazākās) dažādās Latvijas iestādēs un uzņēmumos? Un ko IZM šajā ziņā plāno darīt turpmāk? Jo jau pašlaik kļūst acīmredzami, ka pašas augstākās izglītības iestādes un to rektori nebūt nav tie vienīgie, kas būtu vainojami šajā situācijā. Savu daļu vainas būtu jāuzņemas arī Izglītības un zinātnes ministrijai.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1000 („Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām”): http://likumi.lv/doc.php?id=124786

Jau 2. punkts apliecina, ka: „Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības tiek deleģētas šādām augstskolām uz doktora studiju programmu akreditācijas laiku: 2.1. Latvijas Universitātei – astronomijā, bioloģijā, datorzinātnē, demogrāfijā, ekonomikā, farmācijā, filoloģijā, filozofijā, fizikā, ģeogrāfijā, ģeoloģijā, juridiskajā zinātnē, komunikācijas zinātnē, ķīmijā, matemātikā, medicīnā, mehānikā, pedagoģijā, politikas zinātnē, psiholoģijā, socioloģijā, teoloģijā un reliģiju zinātnē, vadībzinātnē, valodniecībā, vēsturē un vides zinātnē;” (Kā redzams, nekāda „māksla” te nav minēta.)

Piemērs Nr.1

„Latvijas Zinātnes vēstneša” informācija par to, ka 2008.gadā aizstāvēta Ingrīdas Vilkārses disertācija un viņai piešķirts mākslas doktora zinātniskais grāds: http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=462&Itemid=280

Citāts: „LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2008. gada 28. oktobrī INGRĪDA VILKĀRSE aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Operas režijas tendences Latvijas Nacionālajā operā (1995–2003)”. Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – 1, nederīgu biļetenu nav. Ingrīdai Vilkārsei tika piešķirts mākslas doktora (Dr.art.) zinātniskais grāds mākslas zinātnes nozarē teātra un kino teorijas un vēstures apakšnozarē.”

Piemērs Nr.2

„Latvijas Zinātnes vēstneša” informācija par to, ka 2012.gadā aizstāvēta Ditas Rietumas disertācija un viņai arī piešķirts mākslas doktora zinātniskais grāds:
http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1482&Itemid=378

Citāts: „LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2012. gada 29. maijā DITA RIETUMA aizstāvēja promocijas darbu un viņai tika piešķirts mākslas doktora (Dr.art.) zinātniskais grāds mākslas zinātnes nozarē teātra un kino vēstures un teorijas apakšnozarē. Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.”

Piemērs Nr.3

„Latvijas vēstneša” informācija par to, ka 2013.gadā plānota Zanes Radzobes disertācijas aizstāvēšana:
https://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=258836

Citāts: „2013.gada 17.septembrī plkst. 16.00 LU Humanitāro zinātņu fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 205.auditorijā notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju mākslas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs ZANE RADZOBE. Temats "Alvja Hermaņa režija: tradīcijas un novatorisms". Recenzenti: Dr. habil. philol. Viktors Hausmanis; Dr. art. Rūta Muktupāvela; Dr. Jurgita Staniškyté. Ar promocijas darbu var iepazīties LU Daudznozaru bibliotēkā un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304.telpā.”