Ceturtdien, 12. septembrī Daugavpilī notika svinīga pieminekļa mirušajiem un bojā gājušajiem ebrejiem, Holokausta upuriem atklāšana.
Liels granīta akmens ar Dāvida zvaigzni un uz tā uzrakstītiem vārdiem no Mozus grāmatas četrās valodās: „Tas būs Izraēļa dēliem par piemiņu pie Dieva”, tagad stāv parkā pie Gubiščes ezera aiz 15. vidusskolas, kur agrāk atradās vecā ebreju kapsēta.
Kā portālam Gorod.lv pastāstīja vēsturnieks un muzeja „Ebreji Daugavpilī un Latgalē” vadītājs Iosifs Ročko, nežēlīgi iznīcinātā ebreju kapsēta pagājušā gadsimta 70. gados, mūsu pilsētā tika izveidota vēl XVIII gadsimta beigās. Šeit bija apglabāti gan parasti ebreji, gan rabīni, tādi kā Meirs Simha Kacs Kagans, Ručko, rebe Rogačovs, kā arī atdusējās 2000 ebreju bērnu pelni un mirstīgās atliekas, kuri tika sadedzināti Daugavpils geto. Turklāt nelielu ebreju kapsētas daļu aizņēma vietējo musulmaņu kapi.
Pagājušā gadsimta 70. gados Daugavpils pilsētas izpildkomiteja pieņēma lēmumu nojaukt šos kapus, bet to vietā izveidot parku. „Vairāk nekā 100 gadus te apglabāja ebrejus, bet pārnest viņu mirstīgās atliekas uz citu vietu tuviniekiem atļāva tikai 3 mēnešu laikā, tādēļ daudzi arī palika šajā zemē, vienkārši visus nepaspēja pārnest. „Šis akmens ir piemiņas mesli palikušajiem”, - paskaidroja Daugavpils ebreju kopienas priekšsēdētājs Hanons Šperlings.
Pieminekļa atklāšanā piedalījās Izraēlas Ārkārtas un pilnvarotās vēstnieces Latvijā un Lietuvā vietniece Ksenija Kobjakova, pilsētas vadība, DU pasniedzēji un ebreju kopienas pārstāvji.
Diplomāte nolasīja vēstniecības apsveikuma runu, pateicās pilsētas varas iestādēm par uzmanību ebreju tautas un lielās kopienas, kura agrāk dzīvoja Daugavpilī, piemiņas iemūžināšanā. Pilsētas mērs Jānis Lāčplēsis atzīmēja, ka mūsu pilsētas vēsture ir cieši saistīta ar ebreju tautas kultūru un vēsturi un atcerējās tās pazīstamākos pārstāvjus, kuri sagādāja Daugavpilij slavu visā pasaulē.
Daugavpils ebreju kopienas vadītājs Hanons Šperlings pateicās par aktīvu līdzdalību atceres akmens veidošanā Izraēlas Ārkārtas un pilnvarotajai vēstniecei Latvijā un Lietuvā Hagitai Ben-Jākovai, kura jau savas pirmās vizītes laikā atbalstīja šo ideju, bijušajam mēram Žannai Kulakovai un pašreizējai pilsētas vadībai. Pēc atceres lūgšanas „Kadiš” ivritā pie pieminekļa tika nolikti ziedi.
Jāatzīmē, ka atceres zīmes projektu radīja galvenais mākslinieks Juris Pundurs, bet vajadzīgās formas un lieluma akmeni atrada pilsētas teritorijā. Pēc viņa vārdiem arī turpmāk tiek plānots labiekārtot teritoriju, kura pieguļ jaunajam piemineklim.