Kā jau vēstīts, divu nedēļu laikā bijušā kara hospitāļa ēkā Daugavpils cietoksnī norisinājās Starptautiskā teātra festivāla-darbnīcas „Telpa – Daugavpils” pasākumi.
Saskaņā ar jaunā režisora Georgija Surkova ieceri, tam bija jābūt festivālam ar nestandarta pieeju, bija jākļūst par iespēju īstenot fantāziju.
Divu nedēļu laikā 15 uzaicinātie jaunie dramturgi, scenogrāfi un režisori meklēja Daugavpilij aktuālas tēmas, kā arī uzrakstīja un iestudēja 15 minūšu garas lugas.
5 jauni iestudējumi tika piedāvāti skatītājiem svētdien, 15.septembrī. Dienas seansu apmeklēja liels pilsētnieku skaits – nelielas hospitāļa telpas bija pilnas ar cilvēkiem. Savukārt vakara seanss bija domāts īpašiem viesiem: aktieriem, māksliniekiem, žurnālistiem.
Neapšaubāmi skatītājiem varētu rasties jautājumi par iestudējumiem, bet tas ir gaumes jautājums. Autori bija izvēlējušies vairākus sociāli aktuālos jautājumus.
Piemēram, to, ka dažādu iemeslu dēļ jaunieši nevar vai nevēlas dzīvot dzimtajā pilsētā, to, ka bilingvālās apmācības rezultātā, runājot latviski, tiek izmantoti krievu valodas vārdi, tostarp necenzēti.
Tika runāts par nesaprašanos, kad tēvs un meita runā dažādās valodās (viņš – krievu valodā, viņa – latviešu), bet galu galā sāk saprast viens otru. Tika runāts par mīlestību un nodevību, kad miļotais cilvēks neņem vērā tavus pārdzīvojumus, nesaprot tevi, nepalīdz pārvarēt grūtības.
Stāstā par vecmāmiņu tika iesiastīti arī parkā pastaigājušies iedzīvotāji. Cita stāsta varone – Veronika Puķīte visiem spēkiem reklamēja Daugavpili, stāstot par M.Rotko mākslas centru, Latgales zoodārzu.
Pēc festivāla rīkotāju domām, šie teātra svētki izdevās, jo tika sasniegts galvenais mērķis – festivāls-darbnīca notika un pulcēja ļoti daudzus.
