Ārvalstnieki, kas pret noteiktiem ieguldījumiem Latvijā saņem termiņuzturēšanās atļaujas, visbiežāk ir vīrieši, Krievijas pilsoņi ar augstāko izglītību, 36-46 gadus veci, kas iegādājušies nekustamo īpašumu.
Šādu investora portretu valdības sēdē raksturoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.
«Vidējais» investors pārvalda vienu svešvalodu, visbiežāk angļu, un vēlas arī mācīties latviešu valodu. Latvijā investīciju veicējs visbiežāk uzturas pāris mēnešus gadā. «Investori nodarbojas ar uzņēmējdarbību Krievijā un vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību arī Latvijā,» klāstīja J. Citskovskis. Lielākoties investori uzturēšanās atļauju saņem kopā ar laulāto un diviem bērniem.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas ziņojumu kopš Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās – no 2010. gada 1.jūlija līdz šā gada 30. jūnijam termiņuzturēšanās atļaujas kopumā saņēmušas vairāk nekā 6800 personas. Kopējās investīcijas ir aptuveni 420 miljoni latu, 80% ieguldīti nekustamajā īpašumā.
Ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka par 100 tūkstošiem latu, bet ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām – ne mazāka par 50 tūkstošiem latu. Vienlaikus jāizpilda vairāki citi nosacījumi, piemēram, kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa jāveic bezskaidras naudas norēķinu veidā, īpašuma kadastrālajai vērtībai iegādes brīdī jābūt ne mazākai attiecīgi par 30 tūkstošiem latu un 10 tūkstošiem latu u.c. Uzturēšanās atļaujas var saņemt, veicot ieguldījumus arī kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai investīcijas Latvijas kredītiestāžu subordinētajā kapitālā.