71 gadu vecais ģeniālais domātājs un zinātnieks Stīvens Hokings aktualizējis eitanāzijas jautājumu.
Viņš, fiziski kropls cilvēks, iepriekš bija pret eitanāziju, jo uzskatīja, ka cerība ir vienmēr, un cerība dod dzīvotspēku. Tagad Hokings savas domas ir mainījis, un tās viņš pauda pirmdien intervijā telekanālam BBC.
Jautājums par cilvēka tiesībām uz nomiršanu, bez šaubām, ir ētiskas dabas un ārkārtīgi diskutabls, jo argumenti par vai pret eitanāziju parasti ir visai spēcīgi. No vienas puses - tā ir iejaukšanās dabas (vai - Dieva, ja tā kādam labāk tīk) procesos, bet no otras puses: kāpēc nedziedināmi slimam cilvēkam kāds laika posms jāpavada ciešanās, fiziskās sāpēs, bailēs un esot par nastu pakaļpalicējiem, ja ar vienas injekcijas palīdzību šīs dzīves beigas var paātrināt.
Viens no pasaules domas līderiem Stīvens Hokings intervijā BBC nāca klajā ar paziņojumu, ka ir mainījis savas domas par asistēto pašnāvību. Agrāk viņš sliecās noliegt došanos nāvē pēc sirdzēja vai viņu tuvinieku vēlmes, taču tagad uzskata, ka cilvēkam jābūt tiesībām izvēlēties beigt savu dzīvi.
"Mēs taču neļaujam dzīvniekiem mocīties sāpēs un agonijā. Mēs atvieglojam zvēru ciešanas ar vienu poti, un sāpēm darīts gals. Taču mēs ļaujam mocīties cilvēkiem, saviem līdzbiedriem. Katram ir tiesības uz pašnāvību," pārraidē sacīja 71 gadu vecais Hokings, kurš pats jau 50 gadus ir piekalts ratiņkrēslam, taču viņa prāts darbojas lieliski.
"Taču ir jābūt garantijai, ka nomirt ir mirēja paša izvēle un jāparedz iespēja pārliecināties, ka uz cilvēku nav izdarīts spiediens. Kā, piemēram, tas varēja notikt gadījumā ar mani pašu," sacīja Hokings, kuram 21 gada vecumā konstatēja neārstējamu kaiti un paredzēja vēl 2-3 gadus dzīvošanai. Stūvens Hokings turpināja dzīvot, taču 1985.gadā veselības stāvoklis sašķobījās tik ļoti, ka viņš tika pieslēgts dzīvību uzturošiem aparātiem. Un viņa pirmajai sievai Džeinai bija izvēles iespējas atslēgt sistēmu no sava vīra. Ja sieva būtu par šo soli izšķīrusies, pasaule paliktu bez ģēnija.
Tāpēc Stīvens Hokings visu mūžu bijis pret eitanāziju, taču tagad paziņojis, ka tā ir apsveicama lieta, ja vien izvēli izdara cilvēks pats. Turklāt viņa prātojumi par šo tēmu, visticamāk, nav saistīti ar tematiku par Dievu un viņa kārtību vai tamlīdzīgi. Pirms diviem gadiem Stīvens Hokings kanālam "Discovery" sacīja, ka netic Dieva esamībai:
"Katrs tic, kam viņš vēlas ticēt. Es nedomāju, ka universumu un dzīvību radīja dievs. Dieva nav. Neticu arī debesu valstībai un aizkapa dzīvei. Man šķiet, mums katram dota tikai viena šī dzīve. Un es esmu bezgala pateicīgs par savējo," viņš sacīja.