Mēneša sākumā Armēnija pārsteidza daudzus ar negaidītu paziņojumu par vēlmi iestāties Krievijas veidotajā Eirāzijas Savienībā.
Tā bija auksta duša daudziem ES politiķiem un diplomātiem, kuri cerēja, ka Armēnija parakstīs vienošanos par brīvo tirdzniecību ar Eiropu. Vēlāk paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas komisārs Štefans File devās uz Erevānu, mēģinot glābt, kas glābjams. Tomēr vērotāji saka, ka ekonomiski Armēnijai nav lielas izvēles.
Armēnijas un ES asociācijas līguma teksts ir gatavs un saskaņots jau kopš jūlija. Novembrī Viļņā to bija paredzēts parakstīt, nodrošinot brīvās tirdzniecības režīmu starp ES un Armēniju. Tomēr septembra sākumā viesojoties Maskavā Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans piekrita iestāties Krievijas veidotajā muitas ūnijā un tuvināties Eirāzijas, nevis ES.
Organizācijas „Armēnijas eiropiešu draugi” ģenerālsekretārs Mihaels Kambeks uzskata, ka ekonomiski Erevānai nebija izvēles. „Ja jūs paskatīsieties uz Armēnijas valdības paziņojumiem, tad redzēsiet, ka viņi vēlas paturēt to vienošanās daļu, kas ir saistīta ar sadarbību, cilvēktiesību, demokrātiju utt. Viņi turpina atbalstīt ES modeli, bet tirdzniecības jomā izvēle tika izdarīta viņu vietā. Viņiem īsti nav izvēles,” saka Kambeks.
Viņš uzskata, ka ES nav kļuvusi mazāk pievilcīga. Armēnijai vienkārši esot bijis jāpakļaujas Krievijas spiedienam. Krievija joprojām tiek uzskatīta par Armēnijas galveno drošības garantu, it sevišķi iesaldētā Kalnu Karabahas konflikta dēļ ar Azerbaidžānu. Tomēr nesen Krievija sāka apjomīgas ieroču piegādes Azerbaidžānai.
Septembra vidū apmeklējot Erevānu ES paplašināšanās un kaimiņattiecību komisārs Štefans File diplomātiski sacīja, ka Eiropa joprojām vēlas paturēt sadarbību ar Armēniju. „Es joprojām vēlas attīstīt Austrumu partnerību ar visām sešām valstīm. ES mērķi un politika ir skaidri, caurskatāmi un pārredzami. ES politika atspoguļo mūsu partneru ambīcijas un vēlmi balstīties uz vērtībām un principiem, kas ir mūsu attiecību pamatā,” sacīja File.
Komisārs arī kritizēja Krievijas spiedienu uz dažādām bijušajām PSRS dalībvalstīm, kas vēlas parakstīt sadarbības līgumu ar Eiropu. Starp tām ir gan Moldova, kuras tādēļ varētu liegt importēt vīnu uz Krieviju, gan Ukraina, kurai Maskava draud ar gāzes atslēgšanu. „ES respektē citu valstu lēmumus attiecībā uz Eirāzijas Savienības attīstību. Krievijas draudi attiecībā uz vienošanās parakstīšanu ar ES nav pieņemami,” teica komisārs.
Par iespēju apsvērt sadarbību ar Eirāzijas Savienību paziņoja arī Gruzijas premjers Bidzina Ivanišvili. Tomēr vēlāk Rīgā viņš sacīja, ka tas netiks darīts uz Eiroatlantiskās integrācijas rēķina.