Bordo pilsētas apelāciju tiesa nolēmusi turpināt izmeklēšanu pret bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kuram, iespējams, tiks izvirzītas apsūdzības par nelikumīgu vēlēšanu kampaņas finansēšanu un naudas izkrāpšanu no valsts bagātākās sievietes Liliānas Betankūras.
Pēdējos mēnešos N. Sarkozī devis mājienus, ka varētu atgriezties politikā un kļūt par konservatīvo kandidātu 2017. gadā paredzētajās prezidenta vēlēšanās, taču gan šī izmeklēšana, gan aizdomas par eksprezidenta saistību ar citiem likumpārkāpumiem šo iespēju samazina.
Reuters atgādina, ka izmeklēšana pret N. Sarkozī tika uzsākta pagājušā gada vasarā – neilgi pēc tam, kad viņš prezidenta vēlēšanās zaudēja sociālistam Fransuā Olandam un, aizejot no Elizejas pils, zaudēja arī imunitāti pret tiesisko vajāšanu. Šā gada martā izmeklēšanas tiesnešu grupa, kuru vada Žans Mišels Žentils, paziņoja par oficiālu kriminālizmeklēšanu – N. Sarkozī tiek inkriminēta kompānijas L’Oreal mantinieces, pašlaik 90 gadus vecās L. Betankūras bezpalīdzīgā stāvokļa izmantošana, lai izkrāptu naudu savas priekšvēlēšanu kampaņas vajadzībām.
Noziegums pastrādāts 2007. gadā, un tiek lēsts, ka pavisam N. Sarkozī no bagātnieces saņēmis aptuveni 4 miljonus eiro. Ja šīs apsūdzības tiks pierādītas (tas arī nozīmēs, ka bijušais prezidents rupji pārkāpis likumu par politisko kampaņu finansēšanu), viņam draud līdz trim gadiem ilgs cietumsods, soda nauda 375 000 eiro apmērā un piecu gadu aizliegums nodarboties ar politisko darbību.
«Pēc tam, kad apelāciju tiesa noraidījusi Sarkozī iebildes pret izmeklēšanas turpināšanu, iespējamība, ka notiks tiesas prāva, ir kļuvusi daudz lielāka. Līdz ar to viņa iespējamā atgriešanās politikā kļūst krietni sarežģītāka, jo Sarkozī vairs pats nebūs noteicējs pār savu darba kārtību,» sarunā ar televīzijas kompāniju iTele sacījis franču politologs Kristofs Barbjē. Viņš atgādinājis, ka Francijā oficiālas kriminālizmeklēšanas uzsākšana parasti nozīmē, ka izmeklēšanas tiesnešu rīcībā ir pietiekami nopietni pierādījumi, lai izvirzītu oficiālas apsūdzības. «Parasti oficiālā kriminālizmeklēšana beidzas ar tiesas prāvu, lai gan tas nenotiek vienmēr,» skaidrojis K. Barbjē, piebilstot, ka līdz šīs nedēļas nogalei N. Sarkozī advokātiem vēl ir laiks iesniegt prasību augstākajā kasācijas tiesā un cerēt, ka tā apstādinās uzsākto izmeklēšanu.
L. Betankūras bijusī grāmatvede Klēra Tibū liecinājusi, ka 2007. gada sākumā, īsi pirms prezidenta vēlēšanām, bieži viesi bagātnieces savrupmājā bijuši gan N. Sarkozī, gan viņa priekšvēlēšanu kampaņas finanšu sektora pārvaldnieks Ēriks Vērts. K. Tibū apgalvojusi, ka reiz viņa personīgi aploksnēs ievietojusi 150 000 eiro, šī nauda vēlāk nodota Ē. Vērtam, savukārt citās reizēs maksājumus kārtojis L. Betankūras finanšu pārvaldnieks Patriss de Mestrs. Lai gan N. Sarkozī apgalvojis, ka 2007. gadā L. Betankūru apmeklējis tikai vienu reizi, par priekšvēlēšanu kampaņu ar viņu nav runājis un, protams, nav nojautis, ka sievietei ir problēmas ar garīgo veselību, K. Tibū uzsvērusi, ka bijušas daudzas tikšanās. Pamatojoties uz viņas un citu bijušo L. Betankūras darbinieku liecībām, izmeklēšanas tiesneši secinājuši, ka bagātniece N. Sarkozī kampaņas finansēšanā varētu būt ieguldījusi pat 4 miljonus eiro. Jāatgādina, ka maksimālais ziedojuma apjoms, ko no kādas privātpersonas drīkst pieņemt kandidāts uz Francijas prezidenta amatu, ir 4600 eiro.
N. Sarkozī un viņa 11 līdzgaitnieku, pret kuriem arī uzsākta izmeklēšana, advokāti mēģina apstrīdēt mediķu atzinumu, kas liecina, ka L. Betankūra jau kopš 2006. gada nogales sirgusi ar vecuma plānprātību, nav spējusi kontrolēt savu rīcību un konservatīvo līderis to prasmīgi izmantojis. Viņi apstrīdējuši mediķu ekspertīzes objektivitāti, norādot, ka viens no ārstiem, kurš veicis ekspertīzi, esot tuvs izmeklēšanas tiesneša Ž. M. Žentila draugs. Advokāti arī norādījuši uz faktu, ka ekspertīze notikusi 2011. gada jūnijā – pēc vairāku pieaicināto ekspertu domām, nav iespējams precīzi noteikt, kāda diagnoze pacientam bijusi pirms pieciem gadiem. Tāpat N. Sarkozī aizstāvji atgādinājuši, ka izmeklēšanas tiesneši pret viņu klientu izmanto likumus, kas pieņemti tikai 2009. gadā, tātad krietnu laiku pēc iespējamā nozieguma pastrādāšanas. Un, visbeidzot, viņiem ir iebildumi pret dažādiem formāliem procesuāliem pārkāpumiem. «Taču pats svarīgākais ir jautājums par medicīnisko ekspertīzi – ja tā tiks atzīta par kļūdainu, sabruks visa lieta,» uzsvēris K. Barbjē. AFP norāda, ka lēmums par ekspertīzi ir ļoti svarīgs arī L. Betankūras meitai Fransuāzai. 2011. gadā, pateicoties tam, ka māti atzina par garīgi slimu, viņai izdevās pārņemt kontroli pār lielāko daļu no ģimenes aktīviem, tikušas ierosinātas lietas pret vairākiem cilvēkiem, kuri, izmantojot L. Betankūras stāvokli, izkrāpuši no viņas ievērojamas naudas summas. Ja kasāciju tiesa atzīs ekspertīzi par kļūdainu, nāksies pārskatīt arī visas šīs lietas.
Pats N. Sarkozī, kurš savu vainu allaž noliedzis, pagaidām nav komentējis lēmumu par izmeklēšanas turpināšanos – viņa palīgi stāstījuši, ka bijušais prezidents pēc Bordo tiesas apmeklēšanas izbraucis uz ārzemēm. No sava viedokļa paušanas gan nav atturējušies viņa partijas biedri. «Es esmu pārliecināts, ka tiesa, cik vien ātri iespējams, pierādīs, ka Nikolā Sarkozī nav absolūti nekāda sakara ar šo lietu,» paziņojis pašreizējais UMP līderis Žans Fransuā Kopē, kurš nekad nav slēpis – ja N. Sarkozī būs gatavs atgriezties politikā un kandidēt 2017. gada vēlēšanās, viņš ar eksprezidentu konkurēt negrasās. Savukārt bijušais konservatīvo premjers Fransuā Fijons savā Twitter kontā paudis viedokli, ka apelācijas tiesas lēmums ir netaisnīgs, vienlaikus izsakot cerību, ka «taisnība triumfēs».
Laikraksts The Telegraph norāda – lai gan N. Sarkozī pēdējā gada laikā turas tālāk no starmešu gaismām un tikai retu reizi manāms publiskos pasākumos, viņa popularitāte konservatīvo vēlētāju vidū turpina pieaugt. Septembra sākumā veiktās socioloģiskās aptaujas liecina, ka tieši N. Sarkozī vairāk nekā 70% aptaujāto uzskata par piemērotāko konservatīvo kandidātu prezidenta vēlēšanās. Pats eksprezidents sniedzis samērā divdomīgus paziņojumus par iespējamu atgriešanos politikā. «Politiskā dzīve mani vairs neinteresē, taču Francijas liktenis – jā, tas ir cits jautājums,» – šo viņa sentenci pagājušajā nedēļā citēja teju vai visi valsts mediji, un lielākā daļa politologu bija vienisprātis – ja N. Sarkozī jutīs, ka spēj uzvarēt vēlēšanās, viņš kandidēs uz prezidenta amatu. Tomēr jāatgādina, ka bez Betankūras lietas eksprezidenta vārds ir saistīts ar vēl vairākiem skandāliem – klīst baumas, ka viņš, savtīgu interešu vadīts, atbalstījis uzņēmēja Bernāra Tapī blēdības, bijis iesaistīts atlīdzības saņemšanā no Pakistānas, kad tā iegādājās franču zemūdenes, saņēmis naudu priekšvēlēšanu kampaņai no vairākiem Āfrikas līderiem, to skaitā arī nogalinātā Lībijas vadītāja Muamara Kadāfi.