Latvijā būtiskai daļa divdesmitgadnieku ir neveselīgi ēšanas paradumi, tā kā vairāk nekā desmitā daļa jeb 11% cilvēku vecumā no 20 līdz 29 gadiem ikdienā pārtiek galvenokārt no ātrajām uzkodām vai pusfabrikātiem, liecina aptieku tīkla Euroaptieka jaunākais pētījums.
Latvijā hotdogiem, karstmaizēm, paciņu zupām vai cita veida ātri pagatavojamai pārtikai ikdienā priekšroku dod vidēji 8% iedzīvotāju, tostarp 10% vīriešu un 6% sieviešu. Visneveselīgāk ēd tieši rīdzinieki – 9% galvaspilsētas iedzīvotāju savu ikdienas ēdienkarti balsta uz ātri pagatavojamiem produktiem. Citās pilsētās šis rādītājs ir vidēji 7%, bet laukos – 6%.
Pretēji uzskatam, ka veselīgi var ēst tikai cilvēki ar lieliem ienākumiem, pētījums parāda, ka neveselīgi ēšanas ieradumi nav tiešā veidā saistīti ar cilvēku ienākumu līmeni. Proti, ienākumu grupā virs 600 latiem ar ātrajām uzkodām ikdienā aizraujas 10% respondentu, bet ienākumu grupā no 151 līdz 250 latiem – uz pusi mazāk jeb 5% aptaujas dalībnieku.
Uztura speciālisti un farmaceiti atzīst – neveselīgā ēšana divdesmitgadnieku vecuma grupā rada vislielākās bažas, jo šiem ļaudīm priekšā ir viss darba mūžs.
Ātrās uzkodas, ēdieni ar lielu tauku, cukura vai sāls daudzumu ir viens no galvenajiem cēloņiem, kas vairo risku sasirgt ar sirds un asinsvadu slimībām un 2.tipa cukura diabētu. Latvijā saslimstība un mirstība no šīm kaitēm pieaug un ir krietni augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Turklāt ar sirds slimībām un diabētu sasirgst arvien jaunāki cilvēki, bet valsts tērē prāvus līdzekļus šo slimību ārstēšanai, bažījas eksperti.
«Šīs kaites var klusi snaust 10 līdz 15 gadu, bet vēlāk uzliesmot ar uzviju. Tad reti kurš saistīs slimību ar savu dzīvesveidu un ēšanas paradumiem daudzu gadu garumā. Tāpēc, veselības saglabāšanas nolūkā jauniešiem vajadzētu pārskatīt savu dzīvesveidu un izvēlēties sabalansētu un veselīgu ēdienkarti,» mudina uztura speciāliste Liene Sondore.
Lai iegādātos kompensējamos medikamentus asinsrites slimību ārstēšanai, valsts izdevumi 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu pieauga par 21%, pārsniedzot 18 miljonus latu. Savukārt endokrīno, uztura un vielmaiņas slimību ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu iepirkšanai izdoti 16,7 miljoni latu, kas ir par 4% vairāk nekā 2011.gadā, liecina Nacionālā Veselības dienesta vietnē sniegtā informācija.
2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu valsts izdevumi nedaudz samazinājās, jo NVD speciālisti aktīvi strādāja pie zāļu cenu samazināšanas. Līdztekus izrakstīto recepšu skaits minētajā periodā pieauga, jo palielinājās to iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešami šie medikamenti, norāda NVD pārstāve Laura Lapiņa.
Aptieku tīkla Euroaptieka pārstāve Dagnija Veidemane atzīmē, ka šā tīkla aptiekās recepšu medikamentu pārdošanas īpatsvars šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis.
«Mēs noteikti priecātos, ja cilvēki uz aptiekām vairāk nāktu pēc preventīviem līdzekļiem un zālēm sezonālu kaišu ārstēšanai un veselības uzturēšanai. Tomēr skaitļi rāda, ka ar katru gadu mūsu aptiekās pieaug medikamentu pārdošanas sirds un asinsvadu saslimšanu, 2.tipa cukura diabēta un tā izraisīto komplikāciju ārstēšanai, turklāt – arvien jaunākiem pacientiem,» piebilst eksperte.
Pēc viņas teiktā, cilvēki nereti vēlas savas veselības problēmas risinājumu tikai zāļu ripiņu izskatā un atsakās uzklausīt farmaceita padomu, ka līdztekus zāļu lietošanai būtu jāievēro noteikti uztura principi un veselīgs dzīvesveids.
Euroaptieka pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 89% veikalā iegādājas veselīgus un daudzveidīgus produktus un gatavo mājās paši.
«Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa, tomēr aptauja arī rāda, ka būtiska daļa mūsu valsts iedzīvotāju ir riska grupā, jo ikdienā pārtiek no ātrajām uzkodām un pusfabrikātiem,» komentēja Sondore.