Itālijas valdības krīze palielina nenoteiktību par ekonomisko attīstību Eiropā, saka Swedbank eksperte Lija Strašuna.
Tomēr viņa uzsver, ka pašlaik gan finanšu tirgi Itālijas problēmas vēl ir uztvēruši salīdzinoši mierīgi, un valsts obligāciju procentu likmes pieaugušas vien nedaudz, paļaujoties uz Eiropas centrālās bankas vadītāja Mario Dragi iepriekš pausto solījumu darīt visu iespējamo, lai saglabātu eiro.
Itālijas vēlēšanas negatīvi ietekmē kopējo eirozonas vidi, uzsver SEB bankasekonomists Dainis Gašpuitis. Tomēr šāds scenārijs nav negaidīts un tika prognozēts. Tādēļ tās drīzāk varētu būt kā papildus katalizators negatīvajām ziņām. Ja eirozonas ekonomika turpinās uzrādīt pozitīvus signālus, vēlēšanu ietekme nebūs liela, ja sagrīļosies izaugsme, to rezultāti var uzjundīt negatīvo noskaņojumu. Liela loma būs rezultātiem, jo tie var izbeigt līdzšinējo politisko nestabilitāti un radīt pozitīvus stimulus Itālijas un visas zonas ekonomikai, norāda eksperts.
Itālijas ārkārtas vēlēšanas var notikt un var nenotikt, uzskata DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš skaidro, ka šobrīd ir cerības, ka daļa no Berluskoni partijas sadumposies pret jebkuru mēra sajūtu zaudējušo līderi un izveidosies jauna koalīcija. Taču Itālijas ekonomika tuvākajā nākotnē turpinās nīkuļot jebkurā gadījumā. Ar viņiem Latvijai tirdzniecības sakari ir nelieli, tas valsti tieši neietekmēs. Lielākais nākotnes drauds ir Itālijas vājā maksātspēja, kas, pēc Pētera Strautiņa domām, ir lielākais risks saistībā ar Latvijas pievienošanos eiro, jo pieredze liecina, ka citām eirozonas dalībvalstīm nav izdevies norobežoties no partnervalstu maksātspējas problēmām. Itālijai virzoties pa pašreizējo trajektoriju - gandrīz nekāds darba ražīguma pieaugums, sarūkošs darbaspējīgo skaits, kāpjoša parāda/IKP attiecība -, tā savu parādu atdot nespēs.
Turpinoties politiskai paralīzei, šīs valsts nākotnes izredzes pasliktināsies, bet tas būs pakāpenisks process, vienas dienas laikā nekas būtiski mainīties nevar, saka P. Strautiņš.