Sasniedzot zemāko punktu šā gada otrajā ceturksnī un sekojot tendencēm Rietumeiropā, ir iesākusies reģiona ekonomiku atveseļošanās, tomēr turpmākajos divos gados atgūšanās temps sagaidāms gauss, jaunākajā SEB Austrumeiropas ekonomikas apskatā norāda eksperti.
Taču Latvija un Lietuva saglabās visstraujāko izaugsmi Eiropas Savienībā.
Nākotnes izredzes balsta reālais algu pieaugums, kā arī reģions pamazām atbrīvosies no eirozonas krīzes ietekmes, kas līdz šim bremzēja izaugsmi un radīja nestabilitāti banku sistēmā, jo īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropas dienvidos, norāda eksperti. Vairumā Austrumeiropas valstu augšupeju nodrošina privātais patēriņš un eksports. Patēriņa kāpumu veicinās labs reālais algu pieaugums, ko lielā mērā nodrošinās zemā inflācija. Bezdarba līmenis pakāpeniski turpinās samazināties Baltijas valstīs, relatīvi nemainīgs tas būs Polijā un Ukrainā, bet Krievijā nedaudz pieaugs.
Eksporta apjomi mēreni pieaugs, sekojot ārējā pieprasījuma izmaiņām, īpaši no Vācijas. Investīciju aktivitāte atgūsies rāmi, jo to noturēs ilgstoša neskaidrība par izaugsmes perspektīvām pasaulē un reģionā, kā arī lēna kreditēšanas nosacījumu uzlabošanās. Kreditēšanas nosacījumi, galvenokārt Centrāleiropas un Austrumeiropas dienvidos, ir pārāk stingri eirozonas krīzes un salīdzinoši lielā ārvalstu banku īpatsvara dēļ.
Tikmēr trīs lielākās reģiona ekonomikas uzrādīs atšķirīgas attīstības tendences.
Krievijas izaugsme mazliet paātrināsies no 1,7% šogad līdz 3% 2015.gadā. Naftas cenu krišanās līdz 100 ASV dolāriem par barelu sniegs vājāku atbalstu izaugsmei nekā iepriekš. Ekonomikas resursu izmantojamība ir tuvu tās maksimumam, turklāt palielināsies darbaspēka trūkums. Negatīvo demogrāfisko tendenci būs grūti mainīt. Kopumā nepieciešamas fundamentālas reformas, lai palielinātu izaugsmes potenciālu līdz prezidenta V.Putina noteiktajiem 5-6% mērķim.
Polija uzrāda atveseļošanās pazīmes no dziļās lejupslīdes un virzās uz stabilu, visaptverošu izaugsmi. Šogad IKP pieaugs par 1,5%, par 3,1% 2014.gadā un 2015.gadā par 3.5%. Straujš centrālās bankas procentu likmju samazinājums ir devis atbalstu pozitīvajām tendencēm. Ņemot vērā zemo inflāciju, procentu likmju kāpums nav gaidāms ātrāk par nākamā gada beigām.
Ukrainu nomoka ekonomikas problēmas, jo īpaši augstais tekošā konta deficīts, kas noplicinājis gan valūtas rezerves, gan uzticamību. Grivna tiks devalvēta vismaz par 10% 2014.gada sākumā. Ukraina saņems jaunu aizdevumu no SVF. IKP šogad samazināsies par 0,8%. Pie izaugsmes Ukraina atgriezīsies nākamgad, kad ekonomika palielināsies par 2%, bet 2015.gadā par 3,4%.
Igaunijas izaugsme šogad noslīdēs līdz 1,3%. Tas saistīts ar kritumu valsts investīcijās un vārgo eksportu, ko lielā mērā ietekmē Somijas ekonomikas vājums. Turpmākā ES fondu samazināšanās vājinās investīciju perspektīvas un atsauksies IKP izaugsmē, kas sasniegs pieticīgus 2,6% nākamgad un 2,9% 2015.gadā.
Latvija saglabās visstraujāk augošās ES ekonomikas statusu. Šā gada izaugsme tiek prognozēta 4% apmērā, un 4,8% turpmākos divus gadus. Izaugsme joprojām ir salīdzinoši līdzsvarota, bet bažas rada zemā investīciju aktivitāte, uzsver eksperti.
Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,8%, par 3,5% nākamgad un 4,5% 2015.gadā. Pēc nesenās straujās inflācijas samazināšanās, Lietuvai ir pieaugusi iespēja, kā pēdējai no trim Baltijas valstīm, jau 2015.gadā ieviest eiro.