Latviešu valoda ir pilnvērtīgi iekļāvusies Eiropas Savienības (ES) ikdienas darbā, piektdien Ārlietu ministrijā (ĀM) notikušajā ikgadējā ES daudzvalodības jautājumiem veltītā konferencē "Latviešu valoda Eiropas Savienībā - tulkošanas un terminoloģijas jautājumi saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē" atzina ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Eiropas Komisijas (EK) Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvis Volters Vitevēns savā uzrunā uzsvēra, ka gaidāmā prezidentūra sniedz papildu iespēju tālākai latviešu valodas attīstībai ES institūcijās. Turklāt Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts ir gatavs auglīgai turpmākajai sadarbībai.
Savukārt EK Tulkošanas ģenerāldirektorāta C direktorāta direktore Merita Ene Ilja atzīmēja, ka daudzvalodība ir viens no ES pastāvēšanas pamatprincipiem, un uzsvēra, ka sadarbībai starp ES un Latvijas iestādēm tulkošanas un terminoloģijas jomā ir būtiska nozīme vēlamā rezultāta sasniegšanai.
EK Mutiskās tulkošanas direktorāta pārstāve Ieva Zauberga savā runā apliecināja, ka, pateicoties Latvijas iestāžu iniciatīvai, latviešu valoda ES darbā tiek izmantota pat vairāk nekā daudzas citas oficiālās ES valodas.
Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa iezīmēja nozīmīgos uzdevumus, kurus nāksies veikt Latvijas tulkiem, lai nodrošinātu veiksmīgu prezidentūras norisi. Šo tēmu papildināja ES Padomes Ungāru valodas nodaļas kvalitātes kontroliere Žūžanna Kovāča, kura dalījās Ungārijas pieredzē, nodrošinot tulkošanu savas nesenās prezidentūras laikā. Viņa atzīmēja, ka palielinātais darba apjoms vienlaikus ir iespēja pilnveidot prezidējošās valsts valodas kvalitāti un atpazīstamību.
Pasākumu organizēja EK Tulkošanas ģenerāldirektorāts sadarbībā ar ĀM, Valsts valodas centru un EK pārstāvniecību Latvijā.