Cilvēki jūt savu ienaidnieku sāpes stiprāk nekā draugu sāpes, jo šādos brīžos viņu pretinieki ir bīstamāki un neprognozējamāki, apgalvo zinātnieki. Kaut gan daudzi cilvēki var domāt, ka viņi jutīs līdzi tuviniekiem, pētījums parādīja, ka viss ir otrādi, un iemesls slēpjas pašsaglabāšanās instinktā.
Cilvēkiem ir jāsaprot, kāpēc ienaidnieks jūt sāpes, lai izslēgtu atriebības risku.
ASV zinātnieki konstatēja, ka smadzeņu daļa, kura ir saistīta ar svešu sāpju pārdzīvošanu, aktivizējas stiprāk, kad cilvēki novēro savu ienaidnieku ciešanas. Tomēr šī reakcija ir dabiska, jo tas var nozīmēt, ka cilvēka smadzenes ir programmētas pievērst lielāku uzmanību ienaidnieku problēmām it īpaši tad, kad viņi cieš, jo kļūst neparedzami, - vēsta fedpost.ru.
Dienvidkalifornijas universitātes zinātniece Liza Aziz-Zade teica: „Kad jūs skatāties trilleri un redzat, ka sliktais puisis ir cietis sakāvi, viņa nāves brīdis jūs piesaista vairāk. Mēs vērīgi novērojam viņu, lai pārliecinātos, ka viņš patiešām ir miris tādēļ, ka tas ir svarīgi atriebības prognozēšanai nākotnē”.
Zinātnieki, kuru darbu rezultāti tika publicēti žurnālā „Psiholoģijas robežas”, izskatīja smadzeņu „sāpju matricas” – tīkla, kurš ieslēdz salu garozas priekšējās krokas un somatosensorās garozas daļass krokas un daieku rezultka sliktais puisis ir cietis sak darbību – zonu, kura aktivizējas brīdī, kad cilvēks novēro cita cilvēka ciešanas. Sāpju matrica, kā domā zinātnieki, ir saistīta ar līdzjūtību un ļauj cilvēkiem saprast vienam otru. Tomēr pētījums parādīja, ka sāpju matrica var aktīvāk piedalīties sāpju apstrādē kopumā, un nav obligāti saistīta ar līdzjūtības apstrādi.
Zinātnieki pētīja balto ebreju vīriešu grupu, kuri pirmo reizi skatījās video, kurā sāpes cieš antisemīti, bet pēc tam citus ierakstus, kuros redzamas tolerantu cilvēku ciešanas. Zinātnieki šajā laikā novēroja viņu smadzeņu aktivitāti, lai noteiktu aktivitātes līmeņus sāpju matricā. Kā parādīja pētījums, matrica bija aktīvāka brīdī, kad eksperimenta dalībnieki vēroja antisemītus.
Zinātnieks Glens Fokss, kurš arī piedalījās pētījumā, piebilda: „Rezultāti rāda neparastu smadzeņu elastību sarežģītu sociālo situāciju apstrādes laikā. Smadzenes izmanto pilnu situācijas kontekstu, lai paredzētu nākamās sekas. Šajā gadījumā smadzeņu reakcijas, iespējams, ir saistītas ar relatīvu nepieciešamības palielinājumu pievērst uzmanību un saprast nīsta cilvēka sāpes”.