Eiropas Komisija (EK) šonedēļ sniegusi oficiālus komentārus par Latvijas iecerēm Eiropas Savienības (ES) fondu naudas dalīšanā nākamajiem septiņiem gadiem, tādējādi aicinot samazināt investīcijas transporta infrastruktūrā, lai gan lielākās pretenzijas komisijai ir pret naudas ieguldīšanu ostās, lidostās un lauku ceļos, vēsta Latvijas televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
"Pēc komisijas domām, Latvijas piedāvājums ir pārāk ambiciozs. Komisija to pamato ar to, ka jauni ceļi nenodrošina izaugsmi un darbavietas, kā piemēru minot Dienvideiropas valstis, kur ir fantastiskas automaģistrāles, pa kurām nav transporta kustība," saka Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
Grantētiem lauku ceļiem paredzēts novirzīt 89 miljonus eiro. Latvija vēl mēģinās pārliecināt komisiju, ka tā kļūdās un nauda ir vajadzīga konkrētu saimniecību un uzņēmumu pievedceļiem.
"Protams, ja nauda nebūs, būs kaut kas jādara, jo nav normāli, ka pavasarī un rudenī, kad ir lietus periodi, zemniekiem ir apgrūtinoši strādāt," uzskata satiksmes ministrs Anrijs Matīss, pieļaujot neveiksmes gadījumā meklēt naudu budžetā.
Komentārus no EK pārstāvniecības Latvijā raidījumam neizdevās iegūt, skaidrojot, ka sarunu laikā komentārus nesniegs, lai gan tiek pieļauts, ka Brisele iesaka vairāk naudu novirzīt zinātnei un pētniecībai. Aptaujātās pašvaldības lielā vienprātībā norāda, ka sliktais ceļu stāvoklis tās uztrauc visvairāk.
"Infrastruktūra tuvākajos gados tikai pasliktināsies. Mobilitāte un uzņēmējdarbības veicināšana ir tikai runas," bažīgi uz nākamo fondu plānošanas periodu raugās Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis ("Mazsalacas novadam").
Viņš stāsta, ka ir iesākts ceļš cauri Igaunijas pierobežas novadiem, ko sauc par Ziemeļu stīgu, bet tā pabeigšanai nauda nav iezīmēta. "Ceļš uz Salacgrīvas ostu uzņēmējiem ir noslēgts. Rudeņos un pavasaros, kad ceļš rūgst, tas nav izbraucams," saka Rokpelnis un norāda, ka ātrākais ceļš uz jūru ved caur Igauniju.
Mazsalacā arī draud sabrukt pārvads pār vairs neeksistējošu dzelzceļa līniju. Pārvads jāšķērso, lai nokļūtu līdz skolai un novada lepnumam - Skaņajam kalnam. Lai mazinātu slodzi, mašīnām atpakaļ braukt neļauj, jāmēro četru kilometru apkārtceļš. Rokpelnis min, ka iepriekšējā fondu periodā pašvaldībām bija kvotas, ko tās varēja iztērēt pēc saviem ieskatiem, bet tagad tādas vairs nebūs.