Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskola aktīvi popularizē iespēju pieaugušajiem iegūt izglītību, neņemot vērā vecumu, ģimenes situāciju vai citus apstākļus.
Limbažnieki ir pārliecināti, ka pieaugušo izglītības piedāvājumā svarīgs ir ne tikai saturs, bet arī atbalstoša vide un metodika. Ja cilvēks pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas skolā, tad tai jābūt citādai skolai. Tāpēc arī Limbažos tiek piedāvāti elastīgi darba režīmi, mācības sestdienās, dažādas individuālās sadarbības formas, kā saskaņotās konsultācijas, saziņa e-pastā, "Skype".
"Ir jāmainās sabiedrības domāšanai," teic Limbažu 3. vidusskolas struktūrvienības, Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolas, vadītāja Vaira Ābele, norādot, ka vakarskola tagad ir citāda skola.
"Mūsu skolēni pārstāv dažādas paaudzes – no 15 līdz 66 gadiem, aptveram četras no Izglītības likumā minētajām piecām izglītības mērķgrupām," norāda skolas vadītāja. "Līdz ar to ir citas attiecības un tradīcijas. Piemēram, rīkojam Rūķu balles skolēnu bērniem. Rūpējamies par jaunajām māmiņām, ir iekārtota atbalsta telpa – Taureņu istaba, kurā mazuļus pieskata auklīte.
Pie mums brauc mācīties no citiem novadiem, jo piedāvājam tālmācības iespējas. Sadarbojamies ar ārzemēs dzīvojošajiem. Vienīgie novadā īstenojam pedagoģiskās korekcijas programmu, arī tāpēc īpašu uzmanību veltām jautājumiem par skolas vidi.
Mums ir pieredze, ka jauniešus, kuriem ir grūtības tapt pieaugušiem, pozitīvi ietekmē tas, ka līdzās ir cilvēki gados, kam ir motivācija mācīties. Aizvien cenšamies ko jaunu izdomāt, tā, piemēram, šogad pirmoreiz skolu popularizējām Muzeju naktī."
Jau otro gadu Limbažu vakarskola īsteno ESF atbalstīto projektu "Sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu atbalsta un iekļaujošās izglītības pasākumi Limbažu novadā", kura kopējais finansējums ir 138 550 latu.
Limbažu vakarskolas pedagogi ir iepazinuši Vācijas, Itālijas, Slovākijas, Kipras un Lietuvas pieaugušo izglītības sistēmu, partnerskolu darbību formālās izglītības piedāvājuma apvienošanā ar neformālās izglītības iespējām, tradīcijas sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī apmainījušies ar pieredzi mācību programmu pielāgošanā pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām (dzirdes, kustību traucējumiem), īpašu uzmanību pievēršot e-mācību iespēju paplašināšanai, pieaugušo izglītošanas metodikas pilnveidei.
Bet grūtākais, kā atzīst Vaira Ābele, ir mainīt domāšanas stereotipus sabiedrībā. Tāpēc tiek meklētas publicitātes un komunikācijas iespējas. Vairākus gadus skola organizē akciju "Vakarskola – tā ir iespēja!", kurā iesaistās gan skolas darbinieki, gan skolēni, gan absolventi. Tās laikā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras Limbažu nodaļu, tiek uzrunāta pieaugušo auditorija, skaidrotas iespējas apvienot mācības vakarskolā ar darbu un ģimenes rūpēm. Pozitīvi, ka skola organizē kursus kā nodarbinātajiem, tā bezdarbniekiem, un nereti tas, ka skolas vide kursantus apmierina, ir stimuls viņiem atgriezties skolas solā.
Lūk, ko par izglītības nozīmi un iespējām domā Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņi.
Madara, mājsaimniece, 24 gadi, četru dēlu mamma, mācās neklātienes programmas 10. klasē: "Dienas skolu neesmu pabeigusi, jo man ir četri dēli vecumā no pieciem mēnešiem līdz sešiem gadiem. Bet gribu iegūt vidējo izglītību, lai pēc tam īstenotu sapni – strādāt par pavāri. Ceru šo profesiju iegūt kursos vai pie kāda laba pavārmeistara, jo diendienā profesionālo skolu nevarēšu apmeklēt. Pašlaik labi ir tas, ka uz vakarskolu varu nākt ar mazo dēliņu, jo te ir istaba bērniem – Taureņu istaba, kurā mazuļus pieskata auklīte. Pārējie puikas ir bērnudārzā."
Mārīte, 37 gadi, strādā, mācās 11. klasē: "Vakarskolu man vajag, lai, pirmkārt, ar vidējo izglītību celtu kvalifikāciju savā profesijā – tas būs pamats manai tālākizglītībai; otrkārt, lai maniem diviem bērniem nebūtu "dumja" mamma; treškārt, lai laiks būtu pilnvērtīgs, lai es būtu kustībā. Vakarskolu man vajag, jo, pirmkārt, mācības sagādā gandarījumu, lai arī ir grūti; otrkārt, tuvinieki un draugi pozitīvi novērtē to, ka savos gados mācos."
Mārtiņš, 36 gadi, strādā ceļu būvē, ir ģimene, mācās neklātienes programmas 12. klasē: "Uz vakarskolu atnācu, jo gribu studēt augstskolā un kļūt par ceļu būves inženieri, patlaban esmu asfaltētājs, asfalta veltņa vadītājs. Pārtraukums mācībām bija 15 gadi. Nav viegli, slodze ir liela, īpaši tagad, kad nestrādāju novadā, bet, ja ir gribasspēks, tad rezultātus var sasniegt. Turklāt skolā ir laba sadarbība ar skolotājiem, kas saprot strādājošos cilvēkus."
Lauma, 48 gadi, skolu pabeigusi pirms gada, darbojas savā privātajā firmā: "Uz skolu atnācu pēc 30 gadu pārtraukuma. Izvēlējos programmu, kur vairāk stundu nekā neklātienes programmā. Galvenā motivācijas bija – pierādīt sev un citiem, ka arī pēc 40 gadiem var mācīties. Šie trīs gadi deva daudz, pirmkārt, bija iespēja salīdzināt divas izglītības sistēmas – padomju un brīvās Latvijas laika; secinājums – tagad ir daudz vieglāk mācīties, jo ir brīva pieeja daudziem moderniem informācijas avotiem. Otrkārt, šie gadi man paplašināja redzesloku, mainījās skats uz dzīvi, tagad ir vieglāk komunicēt ar saviem darbiniekiem. Neesmu atmetusi domu izglītību turpināt, jo mācīties nekad nav par vēlu."