Burtiski šonedēļ sociālajos tīklos parādījās neliels pietiekami pazīstamu jauno daugavpiliešu Milenas Rožanskas un Ivara Utināna video sižets par ļoti aktuālu un daudziem „sasāpējušu” tēmu. Tā nosaukums skan šādi: „Kas no jūsu draugiem vai radiniekiem ir aizbraucis dzīvot uz ārzemēm?”
Lai uzzinātu ļoti vitālā video rullīša izveidošanas vēsturi, portāla Gorod.lv korespondents tikās ar idejas autori Milenu Rožansku.
Diemžēl katram ir saprotams, kas varēja ietekmēt tāda video izveidošanu ar šādu saturu, tomēr ne visi izšķiras paņemt kameru un iziet uz ielas, lai uzzinātu, ko domā par jaunatnes emigrāciju iedzīvotāji. Milena, padalies, lūdzu, kas Tevi pamudināja uz šo soli?
Ideja neradās pati par sevi. Vienā brīnišķīgā brīdī es sapratu, ka visi tie cilvēki, ar kuriem es draudzējos mācību laikā skolā, ir aizbraukuši no mūsu pilsētas un pat valsts. No vientulības sajūtas, no sajūtas, ka aizbraukt uz ārzemēm ir kļuvis normāli, es nolēmu izveidot nelielu video sižetu aizbraukušajiem draugiem. Kā formu es izvēlējos daugavpiliešu interviju, uzdodot viņiem vienu jautājumu: „Kas no jūsu draugiem vai radiniekiem ir aizbraucis dzīvot uz ārzemēm?”
Es piezvanīju savam draugam, operatoram Ivaram – mēs izgājām uz ielas un sākām aptaujāt cilvēkus. Izņemot minēšanu, daudzi runāja par to, cik grūti dzīvot, ja tavi tuvinieki atrodas tālu. Kaut gan bija arī tādi cilvēki, kuri attiecās pret aizbraukšanu uz ārzemēm – pat lepojās ar to, ka viņu radinieki tur ir labi iekārtojušies.
Par cik mums ir zināms, video sižets tika uzņemts jau 2012. gada pavasarī, interesanti, kāpēc Jūs ar Ivaru nolēmāt to publiskot tikai tagad?
Lieta ir apstāklī, ka montāža prasa pietiekami ilgu laiku, turklāt tobrīd Ivars bija aizņemts. Es piedalījos filmēšanas radošajā darbnīcā, un darba gaitā kopā ar savu komandu izveidoju rullīti par šo tēmu, tādēļ kļuva vieglāk. Pēc zināma laika es pati sāku nodarboties ar montāžu un ķēros pie šī video, bet Ivars man palīdzēja dažādu tehnisku jautājumu risināšanā.
Pie šāda secinājuma, ka video sižetu tomēr jāpadara par publiski pieejamu, nevis jārāda tieši draugiem, es nonācu tādēļ, ka man šķiet, ka man nav tiesību norādīt, kā rīkoties cilvēkiem. Nav vērts nevienam uzspiest savu viedokli tādēļ, ka tad notiek tikai pretēja reakcija.
Milena, padalies, pie kāda secinājuma Jūs nonācāt pēc daugavpiliešu aptaujas?
Personīgi es sapratu, ka neesmu vientuļa šajā jautājumā – tas ir briesmīgi un skumji. Bet pats interesantākais par video ir tas, ka pēc pusotra gada pēc tā izveidošanas, daudzi no tiem, par kuriem mēs stāstījām, atgriezās – it kā te ir kaut kāda likumsakarība. Turklāt video varoņi to neredzēja, piemēram, atgriezās tuva mana draudzene, un es zinu, ka vēl daudzi grib atgriezties.
Godīgi sakot, es ļoti baidījos no negatīviem komentāriem internetā, tādiem kā „nu un tad?”, bet izrādījās, ka mūsu tauta nav vienaldzīga, bet tas ir pirmais solis uz jebkuras problēmas risinājumu.
Pasaki godīgi, vai tu kaut kad neesi domājusi par to, lai aizbrauktu uz ārzemēm, vai šāda doma nav ienākusi prātā?
Kad es beidzu skolu, mums bija iespēja aizbraukt uz Poliju un tur iegūt bezmaksas izglītību, saņemt stipendiju, tas ir – aizbraukt ar labiem nosacījumiem. Es pat iesniedzu dokumentus, lai piedalītos šajā programmā, bet pēc tam apspriedu šo tēmu ar vecākiem, un mēs nonācām pie secinājuma, ka es mēģināšu mācīties šeit, bet aizbraukt var vienmēr. Tie, kuri brauc prom, saka, ka vienmēr var atgriezties, bet patiesībā atgriezties ir grūtāk nekā aizbraukt. Man, protams, ļoti paveicās, ka man ir darbs, tādēļ man ir grūti novērtēt to cilvēku rīcību, kuriem tā nav.
Šis video drīzāk ir vērsts uz to, lai cilvēki sāktu domāt, bet, iespējams, Tu saskati problēmas risināšanas paņēmienus?
Es neticu, ka šo situāciju viegli var labot. Cilvēkam vai nu ir, vai nu nav pieķeršanās dzimtajām mājām. Vispār man liekas, kamēr cilvēki uztvers darbu kā lielas naudas pelnīšanas veidu, neviens neatgriezīsies. Kad cilvēki sāks uztvert darbu kā palīdzību cilvēkiem un pilsētai, kurā viņi dzīvo, tad pastāv iespēja, ka emigrācija beigsies. Iespējams, ka tam nepieciešams zināms laiks.