Nekustamā īpašuma vērtēšanas speciālists: Ir pienācis laiks sakārtot Latvijas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas sistēmu

Tā, ir jau zināms, ka kopējai zemes kadastrālajai vērtībai Daugavpilī 2014. gadā jāpalielinās par 1%, bet savukārt Daugavpils novadā – par 7%. Lai noskaidrotu situāciju, kā jāvērtē šīs tendences, portāls Gorod.lv vērsās pie viena no autoritatīvākajiem Latgales komerciālo nekustamo īpašumu novērtēšanas speciālista Mihaila Lavrenova.

„Uz šo brīdi tiek gaidīts neliels lauksaimniecības zemju un pilsētas zemes kadastrālās vērtības pieaugums – kopumā iezīmējas pakāpeniska kadastrālās vērtības paaugstināšanās tendence.

Šodien komerciālā nekustamā īpašuma nodoklis sastāda 1,5% no mājas, dzīvokļa vai zemes gabala kadastrālās vērtības.

Apdzīvojamo nekustamo īpašumu apliek ar nodokli 0,2% – 0,4% – 0,6% apmērā atkarībā no īpašuma vērtības:

• 0,2% no kadastrālās vērtības, kura nepārsniedz Ls 40 000;

• 0,4% no kadastrālās vērtības, kura pārsniedz Ls 40 000, bet nav lielāka par Ls 75 000;

• 0.6% no kadastrālās vērtības, kura pārsniedz Ls 75 000.

Normālā situācijā nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai jābūt piesaistītai pie tirgus cenas. Tātad tai ir jāsastāda 50% – 70% no tirgus cenas – tad varētu runāt par to, ka nodoklis tiek aprēķināts objektīvi.

Latvijā kadastrālā vērtība daudzos gadījumos atšķiras no tirgus vērtības vairākas reizes, turklāt uz abām pusēm. Ir objekti, kuru vērtība noteikta vairākas reizes zemāka par tirgus cenu, bet ir arī tādi objekti, kuru vērtība ir stipri paaugstināta – galvenokārt tie ir izmantojamie un neizmantojamie ražošanas objekti.

Piemēram, nesen pārdeva noliktavu, kuras kadastrālā vērtība sastāda 60 tūkst. latu, bet to nopirka par 25 tūkst. latu, turklāt centās pārdot vairākus gadus. Tādēļ vieni maksā pārāk augstus nodokļus, bet citi – nepamatoti zemus, kas nav pareizi. Citiem vārdiem, ražotāji, it īpaši mazie, kuri tā tik tikko savelk galus kopā, ir spiesti pārmaksāt, bet, piemēram, tirdzniecības centra īpašnieki pilsētas centrā maksā nodokli no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, kura ir apmēram 7 vai 10 reizes zemāka nekā tirgus vērtība.

Mūsu uzņēmuma vadība uzskata, ka saskaņā ar pastāvošo nodokļa aprēķina kārtību ir grūti piemērot objektīvu likmi katram konkrētam objektam. Vienota likme padarītu šo sistēmu skaidrāku un saprotamāku, turklāt tā vestu uz lielāku skaidrību pašvaldībās, kuras ir atbildīgas par nodokļa atlaižu piešķiršanu dažādām iedzīvotāju kategorijām.

Manuprāt, ir pienācis laiks sakārtot Latvijas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas sistēmu, un vienota likme gan zemei, gan ēkām ir pareizs solis. Personīgi es uzskatu, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmei ir jābūt zemai, neapgrūtinošai republikas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Daudzbērnu ģimenes, kā arī pensionāri būtu vispār jāatbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa apmaksas vai noteikt viņiem maksimāli atvieglotas likmes.

Piemēram, Eiropā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts pēc objekta novērtējuma, nevis tirgus vērtības un sastāda no 0,1% līdz 3,5%. Parasti novērtējuma vērtība ir būtiski zemāka par tirgus vērtību, jo tiek aprēķināta pēc tehniskajiem rādītājiem, piemēram, tādiem kā nolietošanās pakāpe. Parasti to nosaka neatkarīgs vērtētājs, turklāt, aprēķinot tirgus vērtību, svarīga loma ir ne tikai objekta stāvoklim, bet arī citiem faktoriem: objekta atrašanās vietai, infrastruktūrai, transporta kustībai. Tirgus vērtību nosaka piedāvājuma un pieprasījuma bilance”, – M. Lavrenovs.