Pēc tam, kad izrādījās, ka pieaicinātais uzņēmuma „Daugavpils siltumtīkli” darbības pārbaudei eksperts, tika izslēgts no Latvijas inženieru būvnieku savienības (LIBS), kas radīja dažus jautājumus, portāls Gorod.lv vērsās pie domes deputāta Jurija Zaiceva, lai saņemtu komentārus, kurš iepriekš ne visai glaimojoši izteicās par kompāniju ar pasaulē pazīstamu zīmolu „Ernst&Young”.
Atbildot uz jautājumu, kurš nesaturēja nekādu informāciju par deputāta darbu tai vai citā grupā, deputāts pateica:
„Es iesaku MIL uzmanīgāk iepazīties ar pašvaldības dokumentiem un tās lēmumiem. Iespējams, es atvēršu acis kungiem no tā saucamajiem opozicionārajiem MIL – es neesmu uzņēmuma „Daugavpils ūdens” pārbaudes darba grupā, nekad neesmu piedalījies tās izveidošanā, neesmu tās loceklis un netiku aicināts šajā darba grupā. Tādēļ komentēt šīs darba grupas darbību droši vien nebūtu pareizi.
Kas attiecas uz darba grupu, kura pārbauda uzņēmuma „Daugavpils siltumtīkli”, TC–1, TC–2 un TC–3 līgumus, atkārtošos, ka auditoru firma, kura izsniedz dokumentus ar ierobežotu pieejamību un kurai maksā 21 tūkstoti latu budžeta naudas, tomēr droši vien ir privāta bodīte, kura nolēma nopelnīt. Turklāt pastāv juridiska rakstura atšķirības starp ekspertīzi, kuru mēs saņemsim novembra vidū (ceram, ka tā būs ātrāk), un ekspertīzi, kuru veica šī, kā jūs sakāt, ļoti autoritatīvā firma „Ernst&Young”.
Ekspertīzei, kura mums būs, būs juridisks spēks, un to varēs izmantot tiesā jautājumā par līguma laušanu ar firmu „Batergo”. Turklāt šī ekspertīze dos paplašinātu atbildi par to, ko kopumā jādara ar staciju un uzņēmumu „Daugavpils siltumtīkli”. „Ernst&Young” ekspertīzē, kura ir vairākas reizes dārgāka, šo secinājumu nebija. Faktiski „Ernst&Young” ekspertīze ir auditoru firmas viedoklis bez tiesībām to izmantot, vienkārši pašvaldības vadības zināšanai, tieši toreizējai domes vadītājai Žannai Kulakovai.
Es nedomāju, ka šīs ekspertīzes cena tobrīd bija objektīva. Es izlasīju šo ekspertīzi un varu teikt, ka katrā lappusē eksperts raksta „pēc mūsu subjektīvā viedokļa”, „mums nebija pietiekami liels dokumentu daudzums, lai veiktu objektīvu skatījumu”. Par to es ne vienu reizi vien esmu runājis presē, un es nesaprotu, kādēļ man pie šī jautājuma man jāatgriežas vēlreiz”.
Komentējot apgalvojuma pareizību par to, ka iepriekšējā ekspertīze aprakstīja dažādus notikumu attīstības variantus un iespējamās darbības tai vai citā gadījumā, bet jaunā kļūs par viena eksperta uzspiesto viedokli, Jurijs Zaicevs pavēstīja:
„Šī ekspertīze izskatīs vairākus jautājumus. Iepriekšējā ekspertīze saturēja riskus, nevis risināšanas ceļus. Te tiks apskatīti gan riski, gan risināšanas ceļi. Tajā ekspertīzē bija vairāki varianti, kas var notikt, bet nebija risinājuma variantu. Un tā ir principiāla atšķirība šajā situācijā. Ja tiks realizēts TC–3 projekts ar firmu „Batergo”, tad es esmu par 99,9% pārliecināts, ka tarifs tiks paaugstināts tādā mērā, ka 3 lati par kvadrātmetru kļūs par realitāti. Tas ir mans subjektīvais viedoklis, esmu veicis aprēķinus. Tas kļūs par realitāti vairākus gadus pēc projekta realizācijas tādēļ, ka 6% atlaide, kura tur ir paredzēta, nesegs ražošanas jaudu samazinājumu.
Kad ražošanas jaudas samazinās, palielinās ražošanas pašizmaksa. Pie mums siltumapgādes sistēma nav sabalansēta kaut vai tādēļ, ka tā nāca mantojumā no padomju laikiem, kad strādāja rūpnīcas un patērēja 50% situma. Patlaban šīs jaudas absolūti nav vajadzīgas. Turklāt bija uzņēmuma Siltumtīklu 2003. gada attīstības koncepcija, kura paredzēja slēgt 2., vai 3. staciju optimizācijai un siltuma ražošanas un padeves procesa ražošanas palētināšanai. Tas netika izdarīts”.