Mēdz teikt, ka nav cilvēku, kuri nemīl kaķus, vienkārši ir cilvēki, kuri vēl nav sastapuši savu kaķi.
Pasaulē vienīgā kaķu teātra mākslinieciskais vadītājs Dmitrijs Kuklačovs savus kaķus ir atradis, ko apliecina aizvadītajās brīvdienās Daugavpilī notikušais košais un jautrais šovs.
Neskatoties uz nogurumu, Dmitrijs Kuklačovs atrada laiku aprunāties ar žurnālistiem, par ko esam viņam ļoti pateicīgi.
- Dmitrij, vai jūsu dēls turpinās dinastijas tradīcijas?
- Manam dēlam ir 12 gadi un viņš mūsu izrādēs pagaidām nepiedalās. Protams, es vēlētos, lai viņš turpinātu mūsu dinastijas tradīcijas, taču vēlos, lai viņam būtu pilnvērtīga un bezrūpīga bērnība, kuras man nebija, jo braukāju līdzi vecākiem, kuri daudz uzstājās ar viesizrādēm. Daudzi mani vienaudži, kuri arī ir slavenu cirka mākslinieku bērni, jau bērnībā nogura no cirka un nodarbojas ar ko citu.
Es paliku, jo tētis centās, lai es darītu to, kas man tiešām patīk. Rezultātā iemācījos ļoti daudz – staigāt uz rokām, žonglēt, braukt ar riteni, tā bija kā spēle.
- Cik grūti ir dresēt kaķus?
Kaķus nevar dresēt šī vārda ierastajā nozīmē – tie apgāž visus dresēšanas likumus. Spēlējoties ar kaķi ar mīlestību, var panākt, ka tas vēlēsies izpildīt kādu triku, jo mēs vērojam kaķus, nosakām to spējas, mudinām un attīstām tos. Pret kaķi nevar izturēties kā pret mēbelēm, kaķi ir patstāvīgas personības ar savu raksturu, tiem jāvelta daudz laika, bet galvenais jāuzticas, tad kaķi atbildēs ar to pašu.
Mēs esam kaķu teātris, nevis cirks. Daudzi var iemācīt kaķim kādu triku, bet daudz sarežģītāk ir panākt, lai kaķis uz skatuves atveidotu kādu lomu. Pieradinām kaķus uzstāties publikas priekšā, nebaidīties no lidojumiem. Ar kaķiem jābūt patiesiem un labiem, jo šie unikālie dzīvnieki jūt nepatiesu attieksmi.
Vairākas parunas par kaķiem ir patiesas. Kaķiem ir sava specifika – ja tie ir saslimuši, tad atsakās no ēdiena. Mums jābūt uzmanīgiem, lai kaķi neslimotu. Jāsaka, ka tie visai ātri atlabst.
Kaķis ir kā dzīvsudrabs: ja tam nepatīk atrasties kāda rokās, šis dzīvnieks noteikti atbrīvosies no nevēlamās uzmanības. Šie dzīvnieki nav līdz galam izpētīti. Piemēram, krītot no augsta stāva, kaķis negūst savainojumus. Zinātnieki pierādījuši, ka krītot kaķis izmanto savu asti kā propelleri. Tomēr kritiens no otrā stāva ir bīstamāks par kritienu no astotā, jo kaķim nav laika pielāgoties situācijai. Kosmonauti mācās no kaķiem, kā uzvesties bezgaisa telpā.
- Kādas ir jūsu teātra 120 kaķu savstarpējās attiecības?
Kaķim vajag brīvību, mūsu kaķi dzīvo nevis voljeros, bet īpašās istabās, dzīvo pa grupām, atkarībā no rakstura īpatnībām. Dažiem kaķiem ir grūti sadzīvot savā starpā, tomēr nav nekā neiespējama.
Mūsu teātrī pastāv kaķu dinastijas. Mūsu kaķi aiziet dekrētā un iziet pensijā. Teātrī ir aptuveni 40 kaķu-pensionāru, kuriem ir vairāk par 15 gadiem. Šie kaķi viesizrādēs nepiedalās, taču uzstājas Maskavā notiekošajās izrādēs. Kaķis jebkurā vecumā vēlas būt nepieciešams, mīlēts, aprūpēts.
- Pastāstiet par saviem nākotnes plāniem!
Mēs gribētu apmeklēt Daugavpili ar jaunu izrādi „Kaķu šovs”, kura jau ir iestudēta, bet publika to vēl nav redzējusi. Izrādes ideja radās, pateicoties Čārlija Čaplina filmai „Cirks”.
Man ir divi sapņi: organizēt klaunu festivālus, kuru ir ļoti maz, un iestudēt jaunu izrādi. Tā būs filozofiska un arī Čaplina garā. Izrādi vēlos nosaukt par „Visuma kaķiem”. Tā būs izrāde par vientulību, par to, ka kaķi ir būtnes no kosmosa, kuru mērķis ir padarīt cilvēkus sirsnīgākus.
Tā nebūs viesizrāde, jo tajā būs daudz rekvizīta. Starp citu, šoreiz atvedām līdzi 1,5 tonnu dekorāciju.
- Ar ko nodarbojas jūsu slavenais tēvs?
Tēvam ir 65 gadi, un viņš joprojām ir enerģijas pilns, viņam ir daudz ideju un viņš daudz strādā. Mēs ar viņu esam laimīgi cilvēki – nodarbojamies ar to, ka mums patīk un izbaudām to.