Losandželosas mūsdienu mākslas muzejā tika izstādīta gleznu sērija, kuru var nosaukt par pašu riebīgāko no tā, ko jebkad ir redzējuši glezniecības cienītāji – audeklus, kuri ir izveidoti no mušu vēmekļiem.
35 gadus vecais mākslinieks Džons Knuts saka, ka izmanto mušu gremošanas sistēmu, lai radītu gleznas. Lielākās gleznas izmērs sastāda 1,8x1,2 m, – vēsta fedpost.ru.
Es uzaugu, ķerot čūskas un lasot Endija Vorhola grāmatas, – viņš teica. – Kad es nolēmu kļūt par mākslinieku, sāku interesēties par to, kā izplatās slimības, un kā to var izmantot mākslas darbu radīšanā. Es zināju, ka slimības izplatās caur mušu gremošanas sistēmu, bet nezināju, kā tas strādā. Kad es uzzināju vairāk par kukaiņiem, es noskaidroju, ka ēšanas procesā tās atstāj pēdas, kuras būtībā ir viņu vēmekļi. Tas es sāku eksperimentēt, mēģinot no vēmekļiem veidot gleznas”.
Knuts nolēma piesaistīt mušas mākslai kopā ar akvareli ūdenī izšķīdušā cukura palīdzību. Iestiprinājušās ar tik neparastu barību mušas, uz lapām atstāja savas dzīves darbības atkritumus.
Vidēji mājas muša dzīvo apmēram mēnesi, bet gleznas radīšanai var būt nepieciešami apmēram trīs mēneši, t.i., uz viena audekla atspoguļots vairāku mušu paaudžu darbs.
Lielākās gleznas radīšanā piedalījās apmēram 55 tūkstoši mušu.
„Es pērku kāpurus no piegādātājiem. Parasti cilvēki tos pērk makšķerēšanai, kā mājdzīvnieku barību vai eksperimentiem, tikai ne es. Es nolieku kopā divus audeklus vienu pret otru, un apvelku tos ar tīklu. Pēc tam vidū nolieku kāpurus, kas neļauj tiem izkļūt ārā”, – teica Knuts.
Līdz tikko kāpuri sāk iekūņoties un sāk izšķilties mušas, Džons samaisa krāsas ar cukuru un ūdeni, un mušas sāk darbu.
