Valsts prezidenta Andra Bērziņa paustais, ka citām valstīm Eiropas Savienības (ES) prezidentūra izmaksājusi gandrīz desmit reizes mazāk nekā Latvijas ieplānotie 100 miljoni eiro, nav īsti precīzs.
Lētākā pēdējo gadu prezidentūru oficiāli esot izmaksājusi trīs reizes mazāk. Tomēr Latvijas prezidentūras sekretariāts skaidro - aprēķinā netika iekļautas visu ministriju ar pasākumu saistītās izmaksas, kas tā esot mūsu gadījumā.
2012. gada pirmajā pusē Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts bija Dānija. Tā dēvētajā „krāna ūdens prezidentūrā" diplomātiem netika pasniegtas dzeramā ūdens pudeles un stingri tika ierobežota diplomātisko dāvanu un suvenīru izsniegšana. Dāņu nosauktie 35 miljoni eiro asi kontrastēja ar tās priekšgājēju Poliju, kas bija iztērējusi 115 miljonus eiro, savukārt vēl pirms tam virs 70 miljoniem eiro prezidentūra izmaksāja Ungārijai. Savukārt Kipra pagājušā gada otrās puses prezidentūrai plānoto 62 miljonu eiro vietā spēja iztērēt mazāk - 46 miljonus. Īrija savu prezidentūru uzsvērti pozicionēja kā ekonomisku prezidentūru, norādot - ja 2004. gadā tā izmaksāja 110 miljonus eiro, tad 2013. gadā tie būšot 60 miljoni, kam gan klāt varētu nākties pieskaitīt drošības izmaksas.
Par Lietuvas prezidentūras plānotajām izmaksām šovasar Latvijas Televīzijai stāstīja sekretariāta preses sekretāre Rasa Jakilaitiene: „Lietuvas prezidentūras kopējais budžets ir 62,1 miljons eiro. Šajā summa ir ietvertas arī papildus darbinieku algas, kas sastāda apmēram astoņus procentus no prezidentūras budžeta. Prezidentūras nodrošināšanā ir iesaistīti aptuveni 1500 cilvēku, bet lielākā daļa ierēdņu ar to saistītos darbus dara paralēli saviem ierastajiem pienākumiem, tādēļ viņu algas šajā budžetā nav iekļautas."
Arī krīzes smagi skartā Grieķija, kas būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts nākamā gada sākumā, sola „spartisku" prezidentūru, kas izmaksāšot mazāk nekā 50 miljonus eiro.
Tomēr Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa skaidro, ka objektīvi salīdzināt izmaksas pagaidām nav iespējams. Skujiņa tomēr ir gatava nosaukt būtiskāko atšķirību: „Kas tad atšķir Latviju no citām prezidentūrām? Tā ir viena konkrēta pozīcija un tas ir ieguldījums cilvēkresursos, jo līdz ar prezidentūru mums ir jāsaglābj faktiski kritiskā situācija valsts pārvaldē attiecībā uz cilvēkresursiem. Tas ir ierēķināts ar prezidentūru saistītajā finansējumā, un tas faktiski veido šo lielo starpību – citu valstu gadījumā tā nav, arī Lietuvā tā nav."
Liela nozīme esot arī budžeta atspoguļošanas veidam, uzsver Skujiņa:
„Iepretim daudzām citām prezidējošām valstīm, Latvijā ir pilnībā centralizēta budžeta veidošanas pieeja, tas nozīmē, ka finansējums nav katrā ministrijā, katrā institūcijā, bet viss ir vienkopus. Un tas nodrošina maksimāli caurspīdīgu un efektīvu resursu izlietojumu. Var izvēlēties citu pieeju – sadrumstalot prezidentūras budžetu, bet tad bieži vien līdzekļu tēriņi dubultotos, izmaksas neviens nezinātu, bet tās de fakto būtu augstākas."
Skaidrāk prezidentūras izmaksas kļūs zināmas nākamgad, jo tad tiks sludināti preču un pakalpojumu iepirkumi pasākuma nodrošināšanai.