Kepler–78b, tā sauc planētu, kura pretendē uz to, lai kļūtu par mūsu planētas kopiju masas un izmēru ziņā.
Sākotnējie dati par to tika saņemti ar orbitālā teleskopa Kepler palīdzību. Tālāk divas astronomu komandas pārbaidīja to neatkarīgi viena no otras, izmantojot jau virszemes teleskopus, Havaju un Kanāriju salās, – ziņo kp.ru.
Rezultāts: planēta tik tiešām pastāv. Tās rādiuss pēc vienas grupas datiem sastāda 1,2 no Zemes rādiusa, bet masa – 1,69. Otrā grupa noteica, ka Kepler–78b rādiuss sastāda 1,16 no Zemes rādiusa, bet masa – 1,86. Tas nozīmē, ka planētas vielas blīvums sastāda 5,5 gramus uz 1 cm3. Citiem vārdiem, atbilst Zemes blīvumam. Zinātnieki secina: Kepler–78b ir līdzīga mūsu Zemei – tai ir tāds pats izmērs, tā ir akmeņaina un ar dzelzs kodolu.
Bet tikai dzīvas būtnes uz tās nevar atrasties. Uz planētas ir briesmīga elle – gandrīz 3 tūkstoši grādu pēc Celsija skalas. Ellei tā ir pati piemērotākā vieta. Gads ellē ilgst apmēram 8 stundas. Šādā īsā laikā Kepler–78b veic apgriezienu ap savu spīdekli, turklāt atrodas ļoti tuvu no tā. Tik tuvu, ka astronomi nevar saprast, kā vispār tā tur ir radusies.
Kur tad ir paradīze?
No pēdējā laikā konstatētajām Zemes māsām visvairāk paradīzei ir līdzīga HD 85512b. Planēta atrodas Buras zvaigznājā 36 gaismas gadu attālumā. „Paradīze” ir lielāka un smagāka par „elli”. Tās svars ir 3 reizes lielāks nekā Zemes svars. Griežas ap oranžo punduri.
„Planēta atrodas tālāk no sava spīdekļa nekā Venēra no Saules, bet tuvāk nekā Zeme”. – saka Maksa Planka Astronomijas institūta zinātniece Liza Kaļtengera. – Kustas pa apļa orbītu, kura rada stabilitāti vietējam klimatam. Un veicina iemītnieku komfortu”.
Zinātnieki domā, ka uz HD 85512b pārsvarā ir skaidrs laiks ar mērenu mākoņu daudzumu. Mākoņi nosedz apmēram pusi no virsmas. Tas ir mazāk nekā uz Zemes, kuras vidējais rādītājs sasniedz 60%. Bet pilnīgi pietiekami, lai atstarotu kosmosā siltuma pārpalikumus.
Visdrīzāk, ka uz 2011. gadā atklātās planētas, apstākļi ir komfortablāki nekā uz Zemes. Paradīzes vietas.
HD 85512b astrofiziķu noteiktais sistēmas vecums sastāda 5,6 miljardus gadu. Tas ir, tā ir vecāka par mūsu Saules sistēmu, kurai ir apmēram 4,7 miljardi gadu. Sanāk, ka paradīze tika radīta laikus – apmēram miljardu gadu pirms cilvēku rašanās. Vai tur ir kādu citu paradīze?
Keplera teleskops
Orbitālais Keplera teleskops tika palaists Kosmosā 2009. gada maijā un nomērķēts uz Piena ceļa iecirkni. Teleskops meklēja ekzoplanētas ar tā saucamās tranzīta metodes palīdzību, t.i., sekoja, vai laiku pa laikam mainās zvaigznes spilgtums. Bet tas mainās, kad pār zvaigznes disku pāriet planētas. Pēc spilgtuma svārstībām astronomi nosaka planētu esamību.
Katras 30 minūtes Keplers fiksēja 150 tūkstošu zvaigžņu parametrus. Tas nodrošināja astronomus ar ziņām uz daudziem gadiem, kuras ir jāatšifrē.