Saskaņā pētījumiem, kas ilguši trīs dekāžu garumā, noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri glabā noslēpumus, krietni biežāk attīstās fiziskas sāpes un psiholoģiska rakstura problēmas.
Savukārt, noslēpumus atklājot, tās teju visos gadījumos mazinās, vēstī "Daily Mail". Tāpat noskaidrots, ka cilvēki, kuri noklusē apkārtējiem būtisku informāciju, cieš no traucētas paškontroles, depresijas un vientulības.
1999. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka noslēpumu glabāšana rada galvassāpes, bezmiegu, muguras sāpes un nelabu dūšu. Tāpat cilvēki, kas nav līdz galam atklāti ar saviem tuviniekiem vai glabā traumatiskas atmiņas no pagātnē piedzīvotiem notikumiem, tajās nedaloties ar apkārtējiem, atzinuši, ka jūtas ierobežoti, apkārtējo nosodīti un līdzi nestās psiholoģiskās nastas nospiesti, to izjūtot fiziski.
Djūkas Universitātes pētnieki savukārt atklājuši, ka cilvēka smadzenes ir "būvētas" tā, ka ilgstoši nespēj glabāt noslēpumus. Noklusējot informāciju, smadzenes laiku pa laikam saņem stimulus, kas liek par noslēpumu atcerēties, radot psiholoģisku spiedienu. Rezultātā organisms piedzīvo emocionālu stresu, kas laika gaitā rezultējas fizioloģiskā kaitējumā.