Pazīstamais lingvists atklāja slavenā krievu smaidīguma trūkuma noslēpumus.
Ārzemnieki pastāvīgi runā par to, ka krievi nav smaidīgi cilvēki, par to raksta blogos un ceļvežos, jautā tikšanos laikā, stāsta visiem draugiem un paziņām. Tik tiešām mēs smaidām retāk nekā citu tautību pārstāvji, bet, kā tika noskaidrots, mums ir savi iemesli, – vēsta limon.ee.
Pazīstamais zinātnieks, profesors Josifs Sternins par vienu no krievu rakstura īpašību sauc sadzīves smaidīguma trūkumu un izskaidro to ar vairākiem faktoriem. AdMe.ru citē lingvista raksta fragmentus, kurš atklāj dažas mīklainās krievu dvēseles dīvainības.
1. Smaids krievu saskarsmē nav pieklājības simbols. Rietumu smaidi apsveicināšanās laikā nozīmē tikai pieklājību. Jo vairāk cilvēks smaida, jo vairāk draudzīguma viņš grib demonstrēt savam partnerim. Pastāvīgais pieklājības smaidu krievi sauc par „dežūrsmaidu”, un tas tie uzskatīts par sliktu cilvēka pazīmi, viņa atklātības trūkuma, noslēgtības, nevēlēšanās izpaust īstās jūtas izpausmi. Krievu smaids ir personīgās simpātijas zīme, nevis pieklājība.
2. Krievi nesmaida nepazīstamiem cilvēkiem. Smaids krievu saskarsmē galvenokārt tiek adresēts paziņām. Tieši tādēļ pārdevējas nesmaida pircējiem, jo viņas tos nepazīst. Ja pircējs ir pazīstams ar pārdevēju, viņa noteikti pasmaidīs!
3. Krieviem nav tipisks atbildes smaids. Ja krievs redz viņam nepazīstamu cilvēku, kurš viņam/viņai smaida, viņš neapšaubāmi meklēs jautrības iemeslu. Iespējams, ka kaut kas viņa/viņas apģērbā vai frizūrā piespieda šo tipu tā uzjautrināties.
4. Lai krievs smaidītu, viņam uz to jābūt pietiekamam iemeslam, kura ir acīmredzama citiem. Tas dod tiesības cilvēkam smaidīt – no citu redzes viedokļa. Krievu valodā ir unikāla paruna: „Smiekli bez iemesla ir muļķības pazīme”.
5. Krievu cilvēka smaidīguma trūkumu (tieši smaidīguma trūkums, nevis drūmums – savā vairākumā krievi ir jautri, dzīvespriecīgi un asprātīgi) atbalsta arī krievu folklora, kurā mēs atrodam daudz sakāmvārdu un parunu „pret” smiekliem un jokiem. No Vladimira Dāla vārdnīcas „Krievu tautas parunas”: Joks pie laba nenoved – Arī smiekli ved uz grēku. – Gan smiekli, gan grēks. – Citi smiekli atsaucas ar asarām. – Jokos nav taisnības. – Joks nenovedīs uz labu.
6. Krieviem nav pieņemts smaidīt, pildot dienesta pienākumus vai strādājot kaut ko nopietnu. Piemēram, muitnieki lidostās nekad nesmaida, jo nodarbojas ar nopietnu darbu. Šī krievu smaida īpatnība ir unikāla.
7. Krievu smaidam jābūt tikai sirsnīgam, tas tiek uzskatīts par laba noskaņojuma vai simpātijas izpausmi.
Tātad, ja jums pasmaidīja ārzemnieks, tas vēl neko nenozīmē – viņam mācīja smaidīt katram, bet, ja pasmaidīja krievs, tad tikai tādēļ, ka viņš to tik tiešām gribēja.