Valsts prezidents Andris Bērziņš pagājušajā nedēļā ir izsludinājis likumu Par valsts budžetu 2014.gadam.
No parlamenta apstiprinātajiem dokumentiem prezidents neizsludināja vien grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanai apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā. Likumprojekts atgriezts otrreizējai izskatīšanai, un deputāti ar balsu vairākumu nobalsoja, ka tas notiks nākamā gada 30.janvārī.
Jāatzīmē, ka par vairākiem likuma grozījumiem bijušas asas diskusijas. Strīdus izraisīja dokumentu paketē iekļautie grozījumi mikrouzņēmuma nodoklī. Tie paredz nodokļa paaugstināšanu no šī brīža 9% līdz 11% 2015.gadā, līdz 13% 2016.gadā un 15% 2017.gadā. Likme paliks nemainīga vien uzņēmumiem ar gada apgrozījumu līdz 7000 eiro. Minētās izmaiņas un to pēkšņums izraisīja lielu neapmierinātību uzņēmējos. Par spīti tam Bērziņš grozījumus tomēr izsludināja. Taču plānots, ka Saeima atgriezīsies pie minētā likuma izskatīšanas 2014.gada vasarā.
Vēl viens budžeta strīdīgā jautājuma statusi izpelnījas grozījumi Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā. Tie paredz, ka «zaļās» elektroenerģijas ražotāji nākamajos četros gados maksās papildus nodevu no 5 līdz 15% no saņemtajām subsīdijām(pēc būtības tas ir sarežģīts veids kā atgūt daļu no tikko izmaksātajām dotācijām). Daži uzņēmēji saka, ka izmaiņas ir pretrunā ar Satversmi.
Valdībai izdevies rast kompromisu darbaspēka fiskālas slodzes samazināšanai. Pagājušajā gadā pieņemtais likums paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu 2014.gadā no 24%- līdz 22%. Tomēr, rezultātā tika nolemts atteikties no plānotā. Tā vietā no nākamā gada par vienu procenta punktu tiks samazināta sociālā nodokļa iemaksa. Darba ņēmējam minētais nodoklis samazināts no 11% līdz 10,5%, bet darba devējam no 24,09% līdz 23,59%.
Monopolista lēnā sadalīšana
Šonedēļ valdība deva zaļo gaismu vēl kādam vēsturiskam likumprojektam, kas paredz, Latvijas gāzes tirgus daļēju liberalizāciju tuvākajā laikā, kā arī paredz nodalīt no uzņēmuma Latvijas gāze (LG) gāzes sadales sistēmu operatoru. Pirmdien grozījumus Enerģētikas likumā apstiprināja Ministru kabineta Komiteja un jau nākamajā dienā tos apstiprināja valdība. Tālāk likumprojekts nonāks Saeimā, kam tie būs jāpaspēj apstiprināt līdz nākamā gada aprīlim.
Ekonomikas ministrijas izstrādātajam dokumentam vajadzētu nodrošināt to, ka Latvija daļēji izpilda ES trešās energopaketes prasības. Būtiskākā likumprojekta daļa saistīta ar grozījumiem, kurus parlaments pieņēma jau tālajā 2005.gadā. Tad deputāti apstiprināja likuma normas par gāzes tirgus pilnīgu atvēršanu, atrunājot, kas spēkā tās stāsies 2014.gada 4.aprīlī.
Astoņus gadus vēlāk likumdevēji nonākuši sarežģītas dilemmas priekšā. No vienas puses valstij ir strauji jāvirzās uz gāzes tirgus liberalizāciju, no otras puses – spēkā ir arī 1997.gadā noslēgtais privatizācijas līgums, kas garantē LG monopoltiesības Latvijas tirgū līdz 2017.gadam.
Rezultātā Ekonomikas ministrija sagatavoja likumprojektu, kas paredz to, ka nākamā gada aprīlī spēkā stāsies vien neliela iepriekš plānoto izmaiņu daļa. Spēkā stāsies norma, kas uzliek LG par pienākumu nodrošināt visām ieinteresētajām personām vienlīdzīgu pieeju gāzes apgādei. Lielākā daļa citu noteikumu (piemēram, tiesības patērētājiem brīvi izvēlēties gāzes piegādātāju) tika nolemts iekonservēt līdz brīdim, kad pusēm radīsies faktiska pieeja «Lielajai ES» (jebkuras valstis, izņemot Lietuvu, Igauniju un Somiju), vai brīdim, kad dominējošā spēlētāja tirgus daļa būs mazāka par 75%.
LG valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis paziņojis, ka valdības apstiprinātais variants neatbilst privatizācijas līguma nosacījumiem. Saskaņā ar viņa sacīto, Krievijas uzņēmumsGazprom (pārvalda 34% piegādātāja akciju) ir gatavs tiesāties ar Latviju saistībā ar savas puses līgumsaistību neievērošanu.
Ostām noteikta diagnoze
Tikmēr Pasaules Banka beigusi Latvijas ostu izpēti. Saskaņā ar izdarītajiem secinājumiem, kravu plūsma Baltijā turpina pieaugt, taču tas negarantē kravu apgrozījuma pozitīvu dinamiku Latvijas koridorā: Krievija investē milzīgus līdzekļus savas infrastruktūras attīstībā, tur pieaug arī pakalpojumu kvalitāte, aug arī loma reģionā. Ja 2000.gadā austrumu kaimiņa ostas kontrolēja ceturto daļu no caur reģionu izejošajām precēm un izejvielām, tad šobrīd to kontrolē ir jau 60%.
Papildus riska faktors ir arī Latvijas piesaistīto kravu struktūra. Rīgā un Ventspilī vairāk nekā 80% ir tranzītkravu un lielākoties tās ir ogles un naftas produkti, uz kuru apkalpošanas daudz nopelnīt nevar. Ekonomikai izdevīgākie konteineru pārvadājumi pagaidām veido ļoti nelielu daļu: saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju, Rīgā tie veido 10% bet valstī kopumā 5,4%.
Lai saglabātu, bet vēl jo vairāk palielinātu konkurētspēju, Latviju sagaida smags darbs uzreiz vairākos virzienos. Operatīvajā līmenī ļoti svarīgi strādāt ar visu loģistikas ķēdi: klientu aizvien mazāk interesē konkrēta termināļa efektivitāte, jo tā daļa ir tikai aptuveni 10% no piegādes izmaksām. Tāpēc nav jēgas skatīties uz ostu attīstību izolēti no pārējiem posmiem: robežas, muitas procedūrām, dzelzceļiem un autoceļiem, u.c., kur Latvijā ir daudz problēmu.
Vēl viens sāpīgs jautājums – finanšu resursu pieejamība ostām, lai veiktu nepieciešamās investīcijas. Gan Rīga, gan Ventspils saglabā savu pakalpojumu cenas ļoti zemā līmenī un no tā cieš ienākumi. No tā var izdarīt trīs secinājumus. Pirmkārt, vietas konkurencei ar, Tallinu, Ustj- Lugu , utt. uz cenu rēķina praktiski vairs nav. Otrkārt, pašu līdzekļu infrastruktūras attīstības ostām nepietiek (ja Ventspils vēl kaut kā tiek galā saviem spēkiem, tad galvaspilsēta to nevar), tāpēc šīs koridora daļas modernizācija ir ļoti atkarīga no eirofondiem. Treškārt, lai palielinātu ieņēmumus derētu arī palielināt izdevumu efektivitāti. Šeit, pēc Pasaules Bankas domām, rezerve ir pietiekoši liela.
No šejienes rodas jautājums par ostu vadību. Ārvalstu eksperti ziņojumā ne reizi vien norāda, ka tas kā minimums varētu būt caurspīdīgāks, un ieguvēji no tā būtu visi: prognozējami un saprotami spēles noteikumi ir labāki nekā nodokļu likmes, kas spēj piesaistīt jaunus spēlētājus no starptautiskajām kompānijām.