Repše pirms četriem gadiem: Valstij nesīs tikai labumu Būvinspekcijas likvidēšana

foto: ir.lv
foto: ir.lv

Ministru kabineta dokumenti, kas datēti ar laiku, kad tika izlemts par Valsts būvinspekcijas faktisko likvidēšanu, liecina, ka tieši toreizējais finanšu ministrs Einars Repše bijis tas, kurš ekonomikas ministra vietā apliecinājis – no būvinspekcijas likvidēšanas valstij būšot vieni vienīgi ieguvumi.

«Cēlonis jāmeklē sistēmā, nevis atsevišķos likumos. Sistēma acīmredzami nenostrādāja,» tā šajās dienās jau pēc Zolitūdes katastrofas publiski paziņoja Repše, kurš pēc vairākiem gadiem baņķiera Valērija Belokoņa un citu sponsoru «maizē» sola rūpēties par Latvijas attīstību savas topošās partijas priekšgalā.

Taču, kā izrādās, tieši Repše pirms četriem gadiem devis būtisku ieguldījumu valsts vienīgās būvniecības nozari praktiski kontrolējošās institūcijas – Valsts būvinspekcijas – likvidēšanā. Tieši viņa vārds ekonomikas ministra vietā redzams pie valdības lēmumu pavadošās «analīzes», kurā apliecināts, ka no būvinspekcijas likvidēšanas valstij būšot faktiski tikai ieguvumi vien, vēsta portāls Pietiek.

Repše apliecinājis, ka Latvijas valsts no būvinspekcijas likvidēšanas pirmkārt iegūs būtiskas ietaupītās summas: «Likvidējot Valsts būvinspekciju 2009.gadā tiks ietaupīti 104 tūkstoši latu, ko veido 35 darbinieku atalgojums, telpu īre un uzturēšana, transportlīdzekļu uzturēšana, biroja preces un inventārs u.c.» Trīs gadu laikā valsts ietaupīšot 411,4 tūkstošus latu.

Tagadējo Latvijas attīstītāju toreiz nav mulsinājis fakts, ka, kā tas norādīts arī dokumentā, nekādas konsultācijas ar ekspertiem par būvinspekcijas likvidēšanu nav notikušas. Kā izriet no Repšes apliecinātās «analīzes», tik un tā esot skaidrs, ka inspekcijas likvidēšanai nebūšot nekāda «ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām».

Īpaši ciniski no pašreizējā skatījuma izskatās Repšes apstiprinātā dokumenta sadaļa «Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo»: saskaņā ar toreizējā finanšu ministra pārliecību «indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā apstrīdot administratīvo aktu padotības kārtībā augstākai iestādei, kuras lēmumus savukārt varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā».

Kā zināms, 21.novembra vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, laupot 54 cilvēku dzīvības. Vairāki desmiti ir cietuši, no tiem dažu veselības stāvoklis ir ļoti smags. Bojāgājušo cilvēku vidū ir trīs glābēji.


Написать комментарий