Zinātnieki mēģināja noskaidrot, vai pastāv NLO 1

Uz tikšanos tika uzaicināti astrobioloģijas eksperti, tomēr pēc divām apspriešanas stundām kongresmeņiem neizdevās nonākt pie viena kopēja viedokļa. Demokrāti neapjuka un nolēma izmantot šo gadījumu – viņi izteica dzēlības par to, ka dzīvības jautājumi ārpus Zemes republikāņu kongresu interesē daudz vairāk nekā parastu amerikāņu dzīve.

Pasākumu organizēja Pārstāvju palātas Zinātnes komiteja. Uz noklausīšanos uzaicināja pazīstamus zinātņu aprindu pārstāvjus, lai viņi Amerikas likumdevējiem paskaidrotu, vai cilvēks Visumā ir vientuļš, kā arī vai pastāv iespējas nodibināt kontaktus ar ārpus Zemes saprātu.

Zinātnieki steidzās izteikties par finansējuma palielināšanu dažādiem pētījumiem, kuriem ir sakars ar to vai citu citplanētu civilizāciju. Zinātnieki atzīmēja, ka nebūtu slikti ieguldīt līdzekļus jaunu jaudīgu teleskopu radīšanā, kuri spēs noteikt dzīves pazīmes uz atsevišķām planētām.

Astrobioloģija ir zinātne, kura pēta Visumā dzīvības izcelšanos, izplatīšanos, kā arī evolūciju, ieskaitot dzīvības pastāvēšanas varbūtības noteikšanu uz citām planētām.

Turklāt bez dzīvības meklēšanas Visumā kongresmeņi izvirzīja sev uzdevumu noskaidrot, kādā veidā zinātne nodarbojas ar ārpus Zemes dzīvības meklējumiem, kā arī uzzināt, kāda loma šajā jautājumā ir NASA, – ziņo telegraf.com.ua.

Bet visinteresantāk kļuva tad, kad kongresmeņi sāka uzdot jautājumus zinātniekiem, kuru lielākajai daļai bija visai attālināta attieksme pret izskatāmo jautājumu. Piemēram, Bils Posi interesējās, kas uz šodienu apdraud Zemes pastāvēšanu. Stīvens Diks pateica, ka tie ir asteroīdi.

Sāra Sigere domā, ka pasauli apdraud pārapdzīvotas planētas. Tāpat Sigere nesāka izteikt minējumus par kaut kāda ārpus Zemes saprāta pastāvēšanu, tomēr ar optimismu atzīmēja: „Izredzes, ka pastāv tāda pati planēta kā Zeme, un tur pastāv dzīvība, ir ļoti augstas”.

Mērija Voiteka teica, ka maksimālus draudus rada tieši cīņa par energoresursiem, kura ir radusi atspoguļojumu Holivudas filmās. Tālāk kongresmenis Posi zinātniekiem pajautāja, kāda bija augstākā temperatūra, kura jebkad tika fiksēta uz Zemes, un šis jautājums radīja zinātnieku apjukumu. 

„Es saku studentiem, ka katra diena ir kā disertācijas aizstāvēšana”, – atbildēja Masačūsetas tehnoloģiskā institūta darbinieks, sakot, ka tā uzreiz nevarēs nosaukt šo skaitli.

„Nezinu, vai Ņujorku novēro kaut kāda ārpus Zemes civilizācija. Es domāju, ka jāvadās pēc šāda principa: tas, kas šeit notiek, notiek vēl kaut kur Visumā”, – teica Stīvens Diks.