Neraugoties uz likumā "Par valsts noslēpumu noteikto", Valsts prezidenta Kanceleja vairās publiskot informāciju par prezidenta Andra Bērziņa veselības stāvokli un to, vai pēdējo divu gadu laikā viņam veiktas attiecīgas pārbaudes.
Portāls "Pietiek.com" vēsta, ka, ņemot vērā prezidenta preses sekretāres Līgas Krapānes reakciju uz jautājumu par prezidentam veiktajām veselības pārbaudēm, portāls jau nosūtījis Valsts prezidenta kancelejai oficiālu iesniegumu un brīdinājumu, ka informācijas atteikuma gadījumā gaidāma administratīvā tiesvedība.
Likumā "Par valsts noslēpumu" starp ziņām, kurām aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību, ir noteikts, ka šis aizliegums attiecas arī uz ziņām par valsts vadītāju veselības stāvokli, norāda portāls.
Ņemot vērā šo likuma normu, "Pietiek.com" vērsies Valsts prezidenta kancelejā ar pieprasījumu pēc informācijas par to, kādas veselības stāvokļa pārbaudes pēdējos divos gados un kādās medicīniskajās iestādēs ir izgājis Valsts prezidents Bērziņš, kas tieši pārbaudīts un kādi bijuši pārbaužu rezultāti.
Turklāt, ņemot vērā publiski izskanējušos minējumus par Bērziņa cienījamo vecumu un tā iespējamo ietekmi uz viņa spējām pildīt valsts vadītāja pienākumus, portāls pieprasījis arī ziņas par to, vai prezidentam veikto veselības pārbaužu vidū ir bijušas arī psihologa, psihoterapeita, psihiatra vai gerontologa pārbaudes, un, ja nē, tad kāpēc Valsts prezidents nav uzskatījis par nepieciešamu pārbaudīties pie šiem speciālistiem.
"Delfi" jau vēstīja, ka pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) demisijas, kas notika 27. novembrī, pēc ilgākas sarunas ar Valsts prezidentu, Bērziņš pārsteidzis politikas vērotājus un politiķus - vispirms viņš ar ne īpaši skaidru argumentāciju noraidīja "Vienotības" izvirzīto Arta Pabrika kandidatūru uz premjera amatu, bet pēc tam publiski izklāstīja idejas par Valsts prezidenta ietekmes palielināšanu, nododot viņa pakļautībā tādas neatkarīgās iestādes kā, piemēram, Satversmes aizsardzības biroju, Valsts kontroli un Latvijas Banku.