Straujuma: radikālas pārmaiņas nav gaidāmas


- Esat jau izteikusies, ka šā gada budžets līdz Saeimas vēlēšanām rudenī netiks «plosīts», un kā vienu no darbu prioritātēm esat minējusi nevienlīdzības mazināšanu. Kādi būs jaunās valdības prioritāri veicamie darbi? 


- Tās ir stratēģiskās lietas, par ko otrdien, pirmoreiz tiekoties ar visām partijām, vienojāmies – 
budžets, izglītība, nevienlīdzība, reģioni, un pēc Nacionālās apvienības priekšlikuma iekļauta arī demogrāfija. Tās ir piecas lietas, kam jāpievērš uzmanība. Izveidotas arī četras darba grupas, no tām ekonomikas darba grupu vadīšu es. Strādāsim. Esmu lūgusi līdz pirmdienas rīta deviņiem katrai darba grupai iesniegt veicamos darbus un tos pasākumus, kas rakstāmi valdības deklarācijā. Mans lūgums bija rakstīt konkrētas lietas, ko var izdarīt šajos 10 mēnešos, un pēc tam konceptuāli vienosimies, kuri darbi varētu būt pārejošie, ja četrām partijām plus neatkarīgajiem deputātiem izdosies izveidot tādu valdību, kura draudzīgi strādās un pēc vēlēšanām, varētu domāt, veidos koalīciju. Es pēc rakstura esmu pragmatiska, un man ir jāsaprot, ko gribam izdarīt un kāpēc mēs to gribam izdarīt, un tad darām. Personīgi esmu pret reformām reformas procesa pēc. Ja mēs neredzam, kāpēc tas jādara, tad labāk nedarām. 


- Kāds ir V. Dombrovska valdības atstātais mantojums, un cik salīdzinoši īsajā laikā šajos 10 mēnešos plānojat paveikt? 


- Es ļoti cienu Valdi Dombrovski, un galvenais un vienīgais iemesls, kāpēc piekritu būt šī amata kandidāte, ir tas, ka man negribas, lai šis darbs, ko viņš četrus gadus paveicis, aizietu zudumā. Mans pienākums būtu turpināt iesākto makroekonomikas kursu, pievēršoties vairāk mikroekonomikai, reģioniem un cilvēkiem ārpus Rīgas. 


- Vai ES struktūrfondi arī būs viena no galvenajām jūsu valdības prioritātēm? 


- Tas ir viens no galvenajiem darbiem, kas jāizdara un ko gaida liela daļa sabiedrības, uzņēmēji, to vidū gaida sociālo fondu, lauku fondu. Pusgada laikā tas jāpaveic, un tas ir ļoti ambiciozi, zinot ES tempu. Es nekritizēju ES, bet ir 28 valstis, un izskatīt katras valsts dokumentus – tas ir lēni. 


Šobrīd esmu saņēmusi arī ielūgumu no Pašvaldību savienības, jau nākamnedēļ piedalīšos domes sēdē un iepazīšos ar jautājumiem, kas viņus neapmierina. Varu apliecināt, ka mēs nesāksim programmēt no jauna. Mēs turpināsim iesākto darbu, pamatojoties uz Nacionālo attīstības plānu, un skatīsimies uz akcentiem, kas ir maināmi, ja ir kas maināms. 


Uzņēmējiem noteikti rūp tas, vai šogad būs iespējams sākt ES naudas apguvi. Piemēram, bažas jau pauduši būvnieki, vai šogad varēs sākt autoceļu rekonstrukciju, izmantojot jaunā plānošanas perioda līdzekļus, no kā šogad ceļiem paredzēti 40 miljoni eiro.

- Vai varat viest skaidrību? 


- Valsts tagad saskaņo ES fondu izmantošanas programmas, un valstij ir tiesības pieņemt lēmumu pirms apstiprināšanas. Tad, ja ES apstiprina programmu ar būtiskām izmaiņām, valsts pati sedz finansējumu. Valdība var uzņemties atbildību, ka ceļiem dodam naudu pēc nosacījumiem, ko vēlāk finansēsim no ES. Ja šie nosacījumi būtiski mainīsies, tad no Eiropas naudas nevarēs finansēt. Bet domāju, ka līdz pavasarim būs skaidrs, kuri nosacījumi paliks un kas mainīsies. Šajā posmā redzam, ka EK grib vairāk naudas zinātnei, izglītībai un dažādiem vides jautājumiem. Ceļi nav to vidū, bet EK arī nepasaka, no kuriem avotiem nauda būtu jāņem. Tas pats ir Lauku attīstības programmā, kur ir 1,6 miljardi, un zinātne ir viens no atslēgas punktiem. Man ir prieks, ka esam vienojušies ar zemnieku organizācijām un finansējumu zinātnei palielinām vairāk nekā 10 reižu. Es ceru, ka tas tiks saglabāts, atnākot citam zemkopības ministram. 


- Zemnieki ir vieni no aktīvākajiem Eiropas fondu sadalē, bet, cik zināms, citu nozaru uzņēmējiem šī aktivitāte ir ļoti zema. Kas varētu notikt ar finansējumu, kas iepriekšējā periodā nav izmantots? Vai būs iespējama naudas pārdale? 


- Noteikti jāpārdala, jo nedrīkst nevienu eiro atstāt neizmantotu. Finanšu ministrija tam aktīvi seko, un nauda regulāri tiek pārdalīta. Domāju, ka bažām par to nevajadzētu būt. Ir gan daži klupšanas akmeņi, piemēram, iepirkumi, kas pagarina visu procesu. 


- Cik daudz vispār varam ietekmēt Briseles politiku? 


- Esmu pārliecināta, ka varam ja saprotam, ko gribam, un ja protam paskaidrot, ko gribam, tad varam ietekmēt. Es pati to redzēju kopējās lauksaimniecības politikas procesā, ja ir skaidrs, ko gribam un ja mums ir aprēķini. Nevaru teikt, ka varam visu iegūt, bet ieguvums ir lielāks. 


- Tikpat svarīgs ir jautājums par laukiem – ko darīt, lai tie nepaliktu tukši? 


- Šis ir ne tikai Zemkopības ministrijas darbs, bet jaunu darba vietu radīšana pilsētās, reģionu centros. No Lauku pro-
grammas būs finansējums nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmai, bet tās būs viena, divu, triju cilvēku darba vietas mazajos uzņēmumos. Man šķiet, ka bijušo rajonu centros ir svarīgi lielāki uzņēmumi, kur cilvēki var atrast darbu. Šobrīd 30 km vairs nav attālums, lai brauktu uz darbu, un lielie rūpniecības uzņēmumi daudzās vietās organizē transportu cilvēku aizvešanai uz darbu un mājām. 


Svarīgi ir attīstīt ražošanu pilsētās, jo diez vai uzņēmums veidos ražotni laukos, kur apkārtnē nav darbaspēka. Bet nevar cerēt, ka lauksaimniecībā palielināsies darba vietu skaits, jo zemnieki modernizējas tāpat kā visā pasaulē un darba vietu skaits lauksaimniecībā samazinās, tāpēc ir jādara citas lietas. Daudz esmu braukusi pa laukiem, kur var redzēt daudz brīnumainu ideju, ko cilvēki izdomā, ražo un eksportē. Piemēram, golfa naglas no koka. Man nekas tāds prātā pat neienāktu. Bet katrs cilvēks var censties realizēt savu ideju, jo nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programma ir maziem uzņēmējiem ar idejām. Manā izpratnē ļoti svarīga ir izglītība – pieaugušo izglītība, konsultācijas un arī profesionālā izglītība. Ja ir izglītība, tad cilvēkam ir iespējas saredzēt iespējas. 



- Esat arī izteikusies, ka peļņā uz ārzemēm aizbraukušos ir jāsauc atpakaļ. Kā to vislabāk izdarīt?


- Cilvēki atgriežas, un lauksaimniecībā zinu vairākus piemērus, kad pēc peļņas Lielbritānijā un Īrijā cilvēki ir atgriezušies. Pati zinu vienu puisi Rēzeknes pusē, kas pārņēma vectēva saimniecību, saimnieko un ir apmierināts. Psiholoģiski, man šķiet, cilvēki gribētu atgriezties. Lielbritānijā, Īrijā cilvēki strādā jau izveidotās darba vietās, līdz ar to nevar cerēt, ka atgriezīsies visi. Man būtu prieks, ja atgrieztos darba devēji, izveidotu uzņēmumus ar darba vietām un tad parādītos vietas, kur atgriezties darba ņēmējiem. Te svarīga izglītība. Esmu neformāli runājusi ar augsti cienītiem cilvēkiem ES ar domu, ko darīt, un arī viņi teica – izglītība ir pamats. Izglītība, kas iedrošina un rada ticību sev. Ja ir ticība sev un uzdrošināšanās, tad var apbrīnot, ko cilvēki var izdomāt. Mājražotāji attīstās un dara brīnumainas lietas Jelgavas pusē, arī cilvēki no Latgales ir gatavi braukt un pārņemt pieredzi. 


- Cik savā izvēlē esat brīva, veidojot jauno valdību un izvēloties ministrus?


- Protams, premjerministrs nevar būt absolūti brīvs, jo ir četras politiskās partijas plus neatkarīgie deputāti un ir balsojums Saeimā. Bet ir līnijas, līdz kurām katrs kandidāts var iet. Šobrīd es nejūtos ietekmēta. Ja runājam par to laiku, kad biju Zemkopības ministrijā, mani nav ietekmējuši. Varbūt pirmajās nedēļās man centās zināmu ietekmi parādīt, bet, kad noskaidroja pozīciju, ka nebūs ietekmes pieņemšana nekādā veidā, neesmu izjutusi pilnīgi nekādu spiedienu. 


- Cik liela ir tā saucamo oligarhu teikšana valdības tapšanā? Jo sabiedrību uztrauc tas, ka Ventspils mērs sēž pie viena galda ar topošās valdības veidotājiem. 


- Ar Lemberga kungu runāju sanāksmes laikā, kur bija 30 vai 40 cilvēku. Viņš uzdeva jautājumu par fondiem, un mēs padiskutējām par konkrētām, tehniskām lietām. Es neesmu saņēmusi nevienu zvanu, nekādu uzstādījumu. 


Gribu teikt, ka ZZS ir pilntiesīgs koalīcijas partneris. Tie ir 13 deputāti, kurus ievēlējuši 13% vēlētāju, un es nevaru visus šos 13% nosaukt par oligarhiem un ka viņi visi dzīvo Lemberga kunga ietekmē. Nesaprotu, kāpēc to visu tik ļoti vienkāršot. 


- Kādi būs tie principi, pēc kuriem strādāsit jaunajā valdībā? 


- Ar kaut ko jāsāk, un visskaistāk visiem šķistu, ja es sapulcinātu 13 profesionāļus un saliktu valdībā. Es pati kā profesionālis savulaik ienācu ministrijas vadībā un neatbalstu šādu sistēmu. Kāpēc? Ja esi profesionālis, tev ir savs viedoklis, bet ministrijas vadīšana tomēr ir politika, kur ministrs nosaka, kurā virzienā ejam. Man datorā šie virzieni uzlikti vienā slaidā, kuru ik pēc mirkļa atveru pati sev. Jo ir tik vienkārši pateikt, ka eju vienā virzienā, bet ir daudz interesantu lietu arī citā virzienā. Un ir tik liels kārdinājums tos skaistos jaukos pasākumus ņemt un veikt, un tad mēs skraidām starp visiem virzieniem. Kā es to redzu? Manuprāt, partija izstrādā politiku, izvirza savu ministru, kurš nāk un realizē šo politiku. Bet, ja atnāk cilvēks, kurš nav diskutējis, nav domājis, ko darīs un kāda būs viņa politika, tad tas cilvēks, piemēram, zemnieku organizāciju ietekmē, kur katrai ir savas intereses, mētāsies uz visām pusēm. Esmu pilnīgi par politiskām stingrām partijām, kuras izvirza savus kandidātus, nevis profesionālu valdību, kur katrs sanāk un ko nu kurš profesionālis izgudro. Tā ir mana stingra pārliecība, lai gan pirms dažiem gadiem uzskatīju, ka vajag profesionāļus likt. Es to izjutu uz sevis. Atnācu šeit viena bez izstrādātas un izdiskutētas politikas un, protams, varēju darīt, kā profesionāli sapratu, bet tā nevaram attīstīties vienā virzienā. 


- Tad jums svarīga ir profesionalitāte vai tomēr partijiskums? 


- Ir svarīgs profesionālis partijā. Partijām ir jāprot piesaistīt profesionāļus savās rindās un veidot šo politiku. Latvijā partijas ir pietiekoši vājas. Uzskatu, ka jāveidojas stingrākām partijām, kur ir profesionāli cilvēki, kas varētu uzņemties atbildību par nozarēm. Profesionālis partijā ir ideālais variants, bet profesionālis viens – tas ir sarežģīti. 


- Tagad redzam, ka, sākoties ministru krēslu sadalei, sākušies arī partiju savstarpējie ķīviņi. Kāda būs jūsu nostāja šajā jautājumā? 


- Pagaidām man nav vēl uzvārdu, jo tikai divas dienas ir pagājušas (saruna notika ceturtdien no rīta – red.). Esam runājuši par darbiem, atbildības sfērām, un šobrīd notiek diskusijas. 


- Vai finanšu ministrs Andris Vilks saglabās savu amatu? 


- Es ar viņu runāšu, jo viņam pašam ir duāla attieksme, vai viņš grib vai negrib turpināt darbu. Pagaidām nav bijis laika ar viņu parunāt. 


- Šobrīd ir liela interese par VARAM vadīšanu. Par kuru ministriju varētu būt visgrūtāk vienoties ?


- Atbildība par VARAM ir piedāvāta Nacionālajai apvienībai. Jau esmu runājusi ar R. Vējoņa kungu, kurš teica, ka Zaļās partijas mērķis ir vides jautājumi un viņiem ir ļoti grūti atteikties no tiem. Domājam, kāds varētu būt risinājums. Jāsaprot arī, kas notiks ar Iekšlietu un Ārlietu ministriju, bet pagaidām par konkrētiem uzvārdiem nerunāšu. Partijām ir zināmas intereses un uzstādījumi, un šeit meklēt kādus spēkus nevajadzētu. Ir jābeidz runāt par dažādiem uzvārdiem, kas kuram ir zvanījis, bet jāskatās, kas tiek darīts – konkrēti darbi.