Juriste Ieva Brante piektdien, 10.janvārī, ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Ģenerālprokuratūrā ar rakstisku iesniegumu, kurā izteikts lūgums izvērtēt tajā minētos faktus par sabiedrības maldināšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, Rīgas pašvaldības budžeta izsaimniekošanu un sākt kriminālprocesu pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu.
Iesniegumā Brante raksta, ka Rīgas domes vairākkārt pieņemtie saistošie noteikumi par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta biļešu cenu diferencēšanu pagājušā gada 7.oktobrī, 8.novembrī un 17.decembrī joprojām nav stājušies spēkā, jo neviens no tiem nav publicēts. Turklāt Rīgas dome nekādā veidā nav reaģējusi uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinumu, ka šie lēmumi ir prettiesiski.
Kā norāda juriste, saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 45.pantu, ja saņemts VARAM atzinums, kurā pamatots Rīgas domes saistošo noteikumu prettiesiskums un Rīgas dome tam piekrīt, tā precizē saistošos noteikumus un publicē tos. Savukārt, ja Rīgas dome nepiekrīt atzinumam, tad savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu un publicē saistošos noteikumus Latvijas Vēstnesī. Tātad noteikumi bija jāpublicē jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai dome tiem piekrīt vai nepiekrīt.
Kopš VARAM atzina Rīgas domes saistošos noteikumus par prettiesiskiem, ir pagājušas 20 dienas. Rīgas dome nav publicējusi šos noteikumus. Saistošo noteikumu pieņemšana nenozīmē, ka tie ir stājušies spēkā.
«Rīgas mērs Ušakovs apzināti maldina Latvijas iedzīvotājus par šo noteikumu spēkā stāšanos un reklamē tos, aicinot Latvijas iedzīvotājus pieteikties rīdzinieku kartei. Šīs nelikumīgās biļešu cenas reklāmas tiek apmaksātas no Rīgas domes budžeta, tāpat kā nelikumīgās rīdzinieku kartes,» skaidro Brante.
Viņa arī norāda, ka Rīgas mērs acīmredzot apzināti jauc privāto un publisko tiesību principus: privāto tiesību princips ir «atļauts viss, kas nav aizliegts», bet publisko tiesību princips ir «atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu». Ja Ušakovs, kā privātpersona, drīkst darīt visu, kas nav aizliegts, tad, kā Rīgas domes priekšsēdētājs, viņš nedrīkst pamatot savu rīcību ar to, ka likums viņam neaizliedz rīkoties tā vai citādi. Kā Rīgas domes priekšsēdētājam, Ušakovam jārīkojas atbilstoši un saskaņā ar likumu un precīzi tas jāpilda. Tādēļ juriste uzskata, ka Rīgas mērs ir pārsniedzis savu pilnvaru apjomu un maldina Latvijas un Rīgas iedzīvotājus.
Savā iesniegumā KNAB un Ģenerālprokuratūrai Brante pauž uzskatu, ka Rīgas mēra Ušakova rīcība ir traktējama kā apzināta sabiedrības maldināšana, ar ko tiek nodarīts kaitējums, pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana un patvarība, tas ir, darbību izdarīšana patvaļīgi, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību. Tāpat arī Rīgas pašvaldības budžeta izsaimniekošana un organizēta kaitniecība.
Ņemot vērā iepriekšminēto, viņa lūdz rīkoties atbilstoši Kriminālprocesa 6.pantam un savas kompetences ietvaros izvērtēt iesniegumā minēto informāciju, lai uzsāktu kriminālprocesu un sauktu Rīgas domes priekšsēdētāju pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 89.panta, 179.panta, 196.panta, 211.panta, 279.panta, 341.panta, izvērtējot katra Krimināllikuma panta atbilstību aprakstītajai situācijai.
Jau vēstīts, ka Rīgas domē 7.oktobrī apstiprināti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos, kas paredz, ka no 1.janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās dubultā – 84 santīmus jeb 1,20 eiro.
Pēc Rīgas domes teiktā, 1,20 eiro ir brauciena pašizmaksa, bet galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem tiks piemērota 50% atlaide.
Līdzīgas atšķirības plānotas arī mēnešbiļešu cenās, kamēr skolēniem un studentiem, kas apmeklē izglītības iestādes Rīgas administratīvajā teritorijā, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas atlaides tiks palielinātas no 60% līdz 80%.
Ar šādu soli Rīgas domes vadība cer pamudināt Rīgā dzīvojošos un strādājošos cilvēkus deklarēties Rīgā, lai tādējādi šo cilvēku maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nonāktu galvaspilsētas kasē.
Tāpat ziņots, ka aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos, kopš Rīgas domes vadība nākusi klajā ar ieceri ieviest tā dēvētās «laucinieku biļetes» Rīgas sabiedriskajā transportā, galvaspilsētā ir deklarējušies ap 10 000 iedzīvotāju