Starptautiskie finanšu palīdzības sniedzēji, nosakot finansējuma piešķiršanas prasības prasības Kiprai un Portugālei, neņēma vērā sociālo partneru viedokli un nerēķinājās ar to, kādu ietekmi prasību izpilde atstās un iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu.
Šādi prasības, ko izvirzīja Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā Banka un Starptautiskais Valūtas fonds, komentējis vācu Eiroparlamenta deputāts, kurš vadījis krīzes finansējuma analīzes delegāciju.
«Sarunās par finanšu palīdzību valstīm bija niecīgas manevra iespējas, un aizdevējiem praktiski neinteresēja ietekme uz sociālo jomu – tie koncentrējās vienīgi uz budžeta deficīta samazināšanu,» Eiroparlamenta deputāts Jirgens Klūte (Jürgen Klute) sacījis intervijā portālam EU Observer.
«Mēs nesakām, ka šīm valstīm pieprasītās reformas nebija vajadzīgas, bet kritizējam veidu, kādā tās tika panāktas – praktiski neiesaistot sarunās valstu parlamentus vai sociālos partnerus,» turpina Klūte.
Kiprā finanšu palīdzības programmas ietvaros divās lielākajās bankās tika atsavināti naudas noguldījumi, kas pārsniedza 100 000 eiro (70 200 latus). Klūte uzskata, ka Vācijai cenšoties dot triecienu krievu oligarhiem, kas glabāja naudu Kipras bankās, tika dots smags trieciens arī sociālai jomai valstī.
Klūte skaidro, ka atšķirībā no Vācijas vai Francijas Kiprā nav stipras sociālā nodrošinājuma sistēmas un salu valsts iedzīvotāji bankās glabājuši līdzekļus mācībām augstskolā, medicīnas izdevumiem vai pensijai.