Līdz 2030. gadam visam Krievijas akmeņogļu eksportam būtu jānotiek tikai caur Krievijas ostām, paredz valsts Enerģētikas ministrijas izstrādātais ogļu industrijas ilgtermiņa attīstības plāns.
Ja šāds plāns tiks realizēts, Latvijas ostu kravu apgrozījums kritīs par gandrīz trešdaļu.
Kā vēsta Krievijas medijs Itar-Tass, šobrīd Krievija caur savām ostām izved tikai 55% no kopējā ogļu eksporta Antlantijas okeāna virzienā. Pārējais eksports notiek caur Baltijas jūras valstu, tostarp Latvijas, ostām un Ukrainu.
Krievijas Enerģētikas ministrijas plāns paredz, ka līdz 2020. gadam Krievija caur savām ostām šajā virzienā izvedīs jau 72% no kopējā ogļu eksporta, bet vēl 10 gadu laikā plānots pilnībā atteikties no ogļu eksporta caur citu valstu ostām.
Latvijas ostās pārkrautais ogļu apjoms 2011. gadā veidoja 20,25 miljonus tonnu, 2012. gadā - 23,04 milj.t., bet pērn - 21,56 milj.t.
Ogļu kravas veido aptuveni 30% no visām Latvijas ostās pārkrautajām kravām.
2013. gadā Latvijas dzelzceļa (LDz) kravu apgrozījumā akmeņogles veidoja 38%, bet 2012. gadā – 37% no kopējā kravu apgrozījuma, Db.lv uzzināja LDz. «Ja rīt LDz atņemtu ogļu kravas, tas būtu smags trieciens uzņēmumam,» pauda LDz pārstāvis Māris Ozols.
Viņš norādīja, ka 2030. gads ir pietiekami tāla nākotne, un pašlaik LDz strādā pie tā, lai piesaistītu arī citas kravas, tādēļ pašlaik ir grūti runāt par 20 gadu ilgas nākotnes prognozēm. «Pašlaik arī Krievijas dzelzceļa infrastruktūra nav tāda, lai nodrošinātu, ka viss ogļu eksports notiktu tikai caur Krievijas ostām, taču, iespējams, ka līdz 2030. gadam tas varētu mainīties,» tā M. Ozols.