Skandāls – Grībauskaite šokēta par mūsu prezidenta kancelejas rīcību

foto: nra.lv
foto: nra.lv

Aizvadītās nedēļas nogalē savu gadu Eiropas kultūras galvaspilsētas godā ar vērienu uzsāka Rīga. Tiesa, lūkojoties centrālo pasākumu fotogrāfijās, šķiet, ka Rīgā notiekošie pasākumi bijuši formāli un snobiski.

Iemesls – ar Valsts prezidenta kancelejas gādību nodibinājums «Rīga 2014» atklāšanas pasākumā Latvijas Nacionālajā operā bija noteicis stingrus fotografēšanas ierobežojumus.

Tikai formālas bildes

Rīga oficiāli ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu un pilnā sparā ir sākušies «Rīgas 2014» pasākumi. To rīkošanai un reklamēšanai tērētas diezgan lielas summas no nodokļu maksātāju naudas, kas arī saprotams – piemēram, Igaunijai 2011. gadā Tallinas kā kultūras galvaspilsētas statuss ļāva ievērojami palielināt tūristu skaitu un iegūt pozitīvu mediju attieksmi gan starptautiskā, gan arī vietējā mērogā. Taču, šķiet, «Rīgas 2014» rīkotājiem tuvāka ir lietuviešu prakse, kas 2009. gadā neprata pasniegt Viļņu medijiem pievilcīgā gaisotnē, un līdz ar to kaimiņzemē raisījās viens skandāls pēc otra.

Ja «Rīgas 2014» masu pasākumos ar vienkāršās tautas piedalīšanos organizatoriem bija vienalga, kas un kā tiek fotografēts, tad centrālajos pasākumos, tostarp arī Eiropas galvaspilsētas gada atklāšanas pasākumā Latvijas Nacionālajā operā, valdīja dažnedažādi ierobežojoši noteikumi. Fotogrāfiem praktiski bija iespēja netraucēti iemūžināt vien Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunu un dažus kadrus ar sēdvietās sasēdušiem politiķiem. Fotografēt nedrīkstēja ne izrādi, ne pēc tās notiekošo banketu, un pat apmeklētājus bildēt drīkstēja, tikai salstot ārā aiz operas durvīm.

Presi izdzen salt ārā

Līdz šim vienmēr operā pirms pirmizrādēm preses pārstāvjiem bija ļauts netraucēti vestibilā fotografēt apmeklētājus, un »VZ«, tāpat kā citi mediju pārstāvji, šo praksi iecerēja turpināt arī šoreiz. Taču nē – lepnos kungus un smalkās dāmas cilvēkiem lemts redzēt tikai glīti safrizētus un smaidot kā no priekšvēlēšanu izdevumu vākiem.

Pie fotogrāfiem piesteidzās kāda agresīvi noskaņota dāma, kura pat nejuta vajadzību informēt par savu ieņemamo amatu un pārējiem «sīkumiem». «Šeit nedrīkst bildēt. Jums jāiet un jāgaida Jaunajā zālē prezidenta ierašanās, un tur būs uzruna, ko drīkst bildēt,» norādīja šī dāma. Uz žurnālistu iebildēm, ka medijus vairāk interesē operas viesi un sabiedrībā pazīstamas personas, dāma kļuva pavisam pikta: «Šis ir smalks pasākums!» Uz »VZ« teikto, ka Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādes vienmēr ir smalki pasākumi, sieviete uz mirkli apjuka. «Prezidenta kanceleja savā lūgumā skaidri norādīja, ka prezidents nevēlas, ka presē parādās bildes, kurās redzami apmeklētāji virsdrēbēs. Jums jāiet bildēt ārā pie ieejas. Vai arī drošības dienestam ir tiesības jūs izraidīt,» paziņoja kundze, kura, iespējams, pārstāvēja Valsts prezidenta kanceleju. Uz fotogrāfu jautājumu, ar ko varētu atšķirties nācēju fotogrāfijas mēteļos vestibilā no nācēju bildēm šādos pašos mēteļos ārā uz ielas, skaidrojumu neizdevās gūt...

Kārtējo reizi pārcenšas

Pavisam absurda rīcība no kāda drošībnieka puses sekoja brīdī, kad pie operas ēkas piebrauca Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite. Drošībnieks ar izstieptu roku centās pamīšus aizsegt te »VZ«, te citu mediju foto objektīvus. Tikai tad, kad, redzot šo situāciju, Grībauskaite pati kopā ar savu apsardzes svītu apstājās, lai nofotografētos, pārcentīgais drošībnieks atkāpās.

Ne mazāk dīvaina atmosfēra valdīja arī nākamajā dienā «Arēnā Rīga» notiekošajā koncertā «Rīga dimd» – arī šeit fotografēt bija atļauts tikai uz skatuves, pastāstīja kāds kolēģis no Igaunijas dzeltenās preses. Pēc Raimonda Paula dzīvesbiedres iemūžināšanas kopā ar mazmeitu pie viņa piesteigušies apsargi un organizatoru pārstāvji, kuri informējuši, ja viņš turpinās fotografēt «nesaskaņotas bildes», viņam atņemšot akreditāciju. Arī vietējie dzeltenās preses pārstāvji apmeklētājus varēja fotografēt tikai tad, ja nobildētie apmeklētāji paši (!) pēc tam pienāktu pie apsargiem vai organizatoriem un apliecinātu, ka paši pozējuši fotogrāfam un vēlējušies tikt iemūžināti šajā pasākumā.
***
VIEDOKLIS

»VZ« sazinājās ar nodibinājuma «Rīga 2014» komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālisti Lindu Pastari, lai gūtu skaidrojumu par fotografēšanas ierobežojumiem Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumu laikā.

– Kāpēc atklāšanas pasākumā, kas norisinājās Latvijas Nacionālajā operā, bija apmeklētāju fotografēšanas ierobežojumi?
– Jūs runājat par bildēšanu foajē?
– Jā, jautājums ir par apmeklētāju bildēšanas liegumu vestibilā.
– Tas bija Valsts prezidenta kancelejas un «Rīgas 2014» kopīgi veidotais pasākums. Iepriekš bija izrunāta mediju darbības kārtība šajā pasākumā un tika atrunātas vietas, kur var un kur nevar bildēt.
– Un kāpēc tika nolemts neļaut fotografēt foajē?
– Visiem medijiem bija sūtīta informācija (līdz »VZ« un arī vairāku citu dzelteno mediju epastiem gan šāda informācija nebija nonākusi – aut.), kādas būs tās iespējas. Visiem, kas bija pulcējušies Jaunajā zālē, bija iespēja nobildēt viesu pulcēšanos (dažus politiķus – aut.) pie Beletāžas zāles, zāli un arī prezidenta uzrunu. Tās bija mediju iespējas pasākuma ietvaros.
– Kāpēc tika pieņemts lēmums ierobežot apmeklētāju fotografēšanu – ne jau visi pirmizrādes viesi pulcējās pie Beletāžas? Kāds bija pamatojums?
– Nu (domā)... Kā jau es teicu – pasākuma organizatori vienojās par konkrētām mediju iespējām. Tās bija pulcēšanās pie Beletāžas zāles, zāle pirms koncerta sākuma un prezidenta uzruna, šādas bija fotografēšanas iespējas šajā pasākumā.
– Un tomēr – kāda atšķirība starp apmeklētāju fotografēšanu vestibilā un viesu fotografēšanu ārā pie operas ēkas?
– Kā jau es teicu – organizatori vienojās par mediju darba iespējam minētajā pasākumā. Un pēc šīs vienošanās norisinājās arī visa darbība.
– Šī iniciatīva par fotografēšanas ierobežojumiem nāca no Valsts prezidenta kancelejas vai no «Rīgas 2014»?
– Es konkrētajā sarunu procesā neesmu bijusi klāt. Taču tas ir kopīgs lēmums rīkotāju starpā.


Написать комментарий