Atbalstot padomju okupācijas noliegšanas kriminalizāciju, Saeimas Juridiskā komisija izraisījusi vairāku Krievijas Valsts domes deputātu sašutumu un paziņojumus, ka šāds lēmums nozīmē nacisma un tā atbalstītāju politisko reabilitāciju.
Tikmēr oficiālais Krievijas pārstāvis Latvijā – vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs – šo jautājumu, šķiet, neuztver tik saasināti, jo, otrdien ar Vienotības frakciju pārrunājot jaunās valdības aktualitātes, tas nav skarts. Tas gan nenozīmējot, ka attiecīgs paziņojums vai nopietnāka reakcija nesekos tuvākajā laikā.
Uzzinot par Latvijas likumdevēju ieceri, savu sašutumu pie sevis noturēt nespēja odiozais Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis, kurš, piesaucot Latvijas atbrīvošanu no fašistiskās Vācijas spēkiem, kas nedodot Latvijai morālas tiesības šādi izdarīties, aicināja arī atsaukt A. Vešņakovu, kas, viņaprāt, nepietiekami aizstāvot Krievijas intereses.
Ja V. Žirinovska viedokli var uztvert nenopietni, tad Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Alekseja Puškova iesaistīšanās liecina, ka drīz sekos arī oficiāla Krievijas reakcija.
«Nacisma un tā atbalstītāju politiskā reabilitācija un Otrā pasaules kara iznākuma pārskatīšana,» šādi likumprojekts uztverams saskaņā ar A. Puškova teikto. Nosodot šādu ieceri, viņš arī paudis viedokli, ka Latvija, pateicoties dalībai Padomju Savienībā, saglabājusi iespēju kļūt par neatkarīgu valsti, jo fašistiskās Vācijas plānos nebijis saglabāt Latvijas teritoriju kā atsevišķu reģionu ar daļējām pašnoteikšanās tiesībām, bet Padomju Savienība šādu iespēju devusi.
«Puškovs ir Ārlietu komitejas priekšsēdētājs, un tas jau ir salīdzinoši nopietnāk. [..] Domāju, ka viņš [Vešņakovs] pretenzijas izteiks, pagaidām tas ir tikai procesā,» uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds. Viņš arī atgādina, ka Krievijas vēstnieks, paužot Krievijas nostāju un aizstāvot tās intereses, nedrīkst necienīt neatkarīgas valsts likumdošanas procesus.
Tomēr Latvijai nevajagot visu laiku skatīties uz Krieviju un droši jāpieņem lēmumi, kurus atzīstam par pareiziem, ir pārliecināts A. Sprūds. Neraugoties uz to, viņš uzskata, ka šādas likuma normas ieviešanas vērtējums jāveic priekšvēlēšanu kampaņas kontekstā, kad politiķi vēlētāju balsu dēļ kļūst «svētāki par Romas pāvestu» un, dzenājot vēstures spokus, ignorē ne tikai valsts ārpolitiskās intereses, bet arī tās tēla veidošanu kopumā.
Ar priekšvēlēšanu kampaņu šādu iniciatīvu skaidro arī opozīcijā esošā Saskaņas centra deputāti. Piemēram, Andrejs Elksniņš ir pārliecināts, ka, dzenoties pēc nacionāli noskaņoto vēlētāju balsīm, tiek ignorētas cilvēktiesības uz viedokli. Viņš arī norāda, ka par cietsirdīgu attieksmi pret nepilngadīgo Krimināllikums paredz tādu pašu sodu, kādu iecerēts piemērot par viedokļa paušanu – brīvības atņemšana līdz trīs gadiem.
Krievijas likumdevēja uzmanību piesaistījušo grozījumu Krimināllikumā, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu, Juridiskā komisija apstiprināja otrdien.
Atzīstot, ka atbildība par okupāciju noliegšanu likumā ir jāparedz, pret konkrēto redakciju iebilda pieaicinātais Drošības policijas inspektors Rihards Poļaks. Viņš Saeimas deputātu uzmanību pievērsa faktam, ka pašreizējā redakcija sarežģīs jaunizveidotā panta piemērošanu, jo būs grūti noteikt, vai okupācijas apšaubīšana bijusi ļaunprātīga, rupja vai aizvainojoša.